Aglonas novads

Saturs atjaunots: 8.02.2021.

Aglonas novada raksturojums

Administratīvi teritoriālās reformas  rezultātā 2009.gadā tika izveidots Aglonas novads. Aglonas novadu veido bijušā Preiļu rajona Aglonas pagasts un bijušā Krāslavas rajona Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasti. Aglonas novads atrodas Latvijas DA daļā un robežojas ar Rēzeknes, Riebiņu, Preiļu, Daugavpils, Krāslavas un Dagdas novadiem. Aglonas novada platība ir 392,7 km2.

Attālums no novada centra, Aglonas, līdz Preiļiem ir 28 km,  Daugavpilij – 40 km, Rēzeknei – 47 km, Krāslavai – 33 km, Rīgai – 248 km.

Aglonas novada zemes platības, lielākoties tiek izmantotas lauksaimniecībā -16938,6 ha. Neliela daļa no zemes platības tiek izmantota dzīvojamās apbūves vajadzībām – 87,3 ha un komercdarbībai – 4,1 ha.

No lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm lielāko daļu aizņem aramzeme -11380,3 ha (67 %) un ganības – 4556,3 ha (27 %) , bet vismazāko zemes platību aizņem pļavas – 845,6 (5 %) un augļu dārzi – 156,4 ha (1 %). Aglonas novada pašvaldībai piederošās lauksaimniecības zemes vidējā vērtība ir 392 EUR/ha, bet zemes vidējā kadastrālā vērtība (2016. g.) 359 EUR/ha.

Aglonas novadā valstij piederošā zemes platība aizņem tikai 4,3% (1736,4 ha), pašvaldībai piederošā zeme aizņem 8,5 % (3363,8 ha), bet lielākā Aglonas novada zemes platība 87,2 % (34274,9 ha) pieder privātīpašniekiem.

Skatīt lielāku karti

Uz augšu

Daba

Aglonas novads atrodas Latgales augstienes Dagdas un Feimaņu paugurains, reljefs, lielākoties,  ir lēzeni paugurains.

Novada teritorija ir ļoti bagāta ar ezeriem. Aglonas novadā ir 63  ūdenstilpes, ezeri aizņem aptuveni 8 % ( 3156,4 ha) no kopējās platības. Lielākie ezeri, kas atrodas Aglonas novada teritorijā ir Geraņimovas Ilzas ezers, Ciriša ezers, Jazinkas ezers, Užunu ezers un Bērzgales ezers. Aglonas novadā ir 13 upes, no kurām lielākās  ir Balda, Dubna un Tartaka.

Aglonas novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000, no kurām 2 ir dabas  parki – „Ciriša ezers”, “Cārmaņa ezers” un dabas liegums „Čertoka ezers”.

Uz augšu

Iedzīvotāji

Statistika 2020. gads

2020. gadā Aglonas novadā reģistrētas 16 laulības, bet šķirtas 7 laulības.
2020. gadā Aglonas novadā piedzimuši 8 bērni(6 meitenes un 2 zēni), bet miruši 42 novada iedzīvotāji (23 vīrieši un 19 sievietes). 2020. gadā dzimušo bērnu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, ir par 4 bērniem mazāks.
Aglonas novadā dzīvojošo bērnu skaits ir 433, no kuriem 127 bērni līdz 6 gadiem,  bet 306 bērni no 7 līdz 18 gadiem (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.01.2021.)
Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības 2020. gadā: pilsoņi – 3085, nepilsoņi – 159, pārējie – 47 (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.01.2020.).
Aglonas novadā dzīvo dažādu tautību pārstāvji: latvieši- 2070, krievi- 877, baltkrievi- 144, pārējie- 79, neizvēlēta- 46.
Aglonas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā,  samazinās iedzīvotāju skaits, negatīvo rādītāju cēlonis ir zemā dzimstība un pieaugošā iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita sadalījums pa gadiem

Uz augšu

Nodarbinātība

Aglonas novada iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību, tūrismu, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Liela daļa novada iedzīvotāju strādā izglītības iestādēs, valsts pārvaldē un mazumtirdzniecības jomā.

Reģistrētais bezdarba līmenis Aglonas novadā uz 2020. gada 31.decembri (pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem) bija 14,3% (uz 2019. gada 31. janvāri – 13.6%), nedaudz paaugstinājies.

NVA reģistrējās 279 bezdarbnieki, no tiem 130 sievietes, 40 personas ar invaliditāti, 8  jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Uz augšu

Izglītība

2020./2021. mācību gadu novadā uzsāk kopumā 287 skolēni (dati uz 10.09.2020.)
Aglonas novada izglītības iestādes:
 Aglonas vidusskola (Daugavpils iela 6, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), skolā mācās 164 skolēni.
 Priežmalas pamatskola (Priežmale, Kastuļinas pag., Aglonas novads), skolā mācās 55 izglītojamie (38 pamatskolā un 17 pirmsskolā).
 Aglonas Katoļu ģimnāzija (A.Broka iela 6, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), mācās 31 skolēns.
Aglonas novadā ir viena pirmsskolas izglītības iestāde (Jaudzemu iela 7, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), bērnudārzu apmeklē 68 bērni.
Profesionālās ievirzes izglītības iestāde
Aglonas bazilikas Kora skola (Cirīša iela 8, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), skolā mācās 54 audzēkņi.
Papildus vispārējās izglītības iestādēm novadā darbojas arī ārpus izglītības iestādes:
 Interešu izglītības iestāde Aglonas BJBLPC „Strops” (Daugavpils iela 8, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads).
Visās Aglonas novada izglītības iestādēs mācības norit latviešu valodā. Aglonas novada vispārējās izglītības iestādēs strādā līdz 90 pedagogiem.

Veselības un sociālā aprūpe

Aglonas novada dome balstoties uz Latvijas Republikas „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”, ir izveidojusi sociālo dienestu. Aglonas novada domes sociālais dienests izveidots, lai uzlabotu Aglonas novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas kvalitāti.

Aglonas novada teritorijā veselības un sociālo aprūpi nodrošina trīs ģimenes ārstu prakses, divi feldšeru vecmāšu punkti un viens neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes punkts. Novada teritorijā atrodas 2 sociālās aprūpes centri:

- Sociālās aprūpes centrs “Aglona” (Salenieki, Aglonas pag., Aglonas nov.)

- “Krastiņi” Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle (Geraņimova, Kastuļinas pag., Aglonas nov.)

Uz augšu

Uzņēmējdarbība

Pēc Lursoft sniegtās informācijas Aglonas novadā līdz 2018.g. beigām Uzņēmumu Reģistrā tika reģistrēti 143 uzņēmumi un 42 organizācijas.

No kopējā Aglonas novada uzņēmumu skaita, kas 2018. gadā sastāda 185 uzņēmumi, lielākoties reģistrētas kā zemnieku saimniecības – 45%, sabiedrības ar ierobežotu atbildību – 22%, biedrības -15%, individuālie uzņēmumi – 2.7 %, individuālie komersanti -6%, u.c.

1. tabula. Uzņēmumu sadalījumā pa tiesiskajām formām uz 2020. g.

Kopumā no 2015. līdz 2018. gadam vērojama tendence samazināties reģistrēto ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitam: Komercreģistrā reģistrēti 76 uzņēmumi, likvidēti -26. Uzņēmumu Reģistrā reģistrēti 79 uzņēmumi, likvidēti 140 uzņēmumi.

Uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

2. tabula. Uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

Aglonas novadā ir mikro un mazie uzņēmumi, vidēji lielo un lielo uzņēmumu novada teritorijā nav. Aglonas novada uzņēmēju galvenie darbības veidi ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi nodarbojas arī ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu.

Aglonas novadā reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu irSIA “Eltex”, ZS “PAKALNI”, “JA GRAVELS”, SIA “BIOPLUS”, SIA FOTON-D,  SIA “KRIMO”, SIA “Latrar”, SIA”DEITILDE”, SIA ZS “ILZAS”, SIA “SPERO SK”,  SIA “NAMEDA L”, SIA KRIMO, SIA “AG 21”,  SIA SFK UN PARTNERI, SIA “Venon”, SIA”DEITILD”, SIA “FLOW POWER”, SIA “Aglonas doktorāts – S”, SIA “CĪŠI GORDS”, SIA “FIDES DS”.

Uz augšu

Tūrisms

Aglonas novads  ir viens no populārākajiem ceļojuma galamērķiem Latgalē.

Aglonas novads aicina un gaida ikvienu, jo šeit ir savs krāšņums un dabas bagātības, ko vērts ir ne tikai aplūkot, bet arī izbaudīt. Sajust garīgās, laicīgās, enerģētiskās vērtības.

Novadā ir vairāk neka 20 naktsmītnes, kurās ir iespējams ne tikai izjust lauku klusumu un saimnieku viesmīlību, bet arī izbaudīt pirts rituālus, ko piedāvā profesionāli pirtnieki. Saimnieces pagatavos arī Latgales kulinārā mantojuma ēdienus no ekoloģiski tīriem produktiem.

Aktīvās atpūtas cienītājiem ir izveidoti 5 ūdens maršruti pa Aglonas novada upēm un ezeriem, un 4 velomaršruti, kurus izbraucot ir iespējams ieraudzīt Aglonas novada krāšņās dabas ainavas.

Populārākie tūrisma objekti:

Aglonas bazilika.  Starptautiskās nozīmes svētvieta, kas katru gadu 15. augustā pulcē ap 300 000 svētceļnieku no visas pasaules. Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas ir “mazās bazilikas” tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.

Bērzgales “Dieva Apredzības” Romas katoļu baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Koka sakrālās arhitektūras šedevrs.

Aglonas Maizes muzejs.   Aicinājums uz sarunu par maizi, tās tapšanas procesu. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati Vija Kudiņa. Šis ir pirmais šāda veida muzejs Baltijā.

2. Pasaules kara muzejs.  Muzeja kodols ir ieroči, kas tika izmantoti 2. pasaules kara konfliktā. Ir apskatāmas arī formas, munīcija, sadzīves priekšmet, lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu 5 kara gadu garumā.

Pasta un informācijas muzejs. Muzejs piedāvā apmeklētājiem laika ceļojumu pa informācijas attīstības vēsturi un interesanto pasta vēstures attīstībā gan Latvijā, gan pasaulē. Muzeja klāstā ir plašas vēstures mantiskās liecības – būs apskatāma gan pirmā pasaules pastmarka – melnais penijs, gan apskatāma kolekcija – 150 gadu ilgais pastmarkas stāsts Latvijas teritorijā.

Kristus Karaļa kalns.  Koka skulptūru dārzs, kas ir radīta Dievam par godu. Tajā ir apskatāmas 230 Bībeles sižetu skulptūras.

Velnezers (Čertoks). Latvijas dzidrākais un mistiskākais ezers. Par to apkārtējie iedzīvotāji zina stāstīt daudz un dažādus nostāstus.

Uz augšu

Kultūra

Aglonas novadā ir 6 kultūras pasākumu norises vietas:

• Aglonas novada Kultūras centrs;
• Šķeltovas tautas nams;
• Grāveru tautas nams;
• Kastuļinas tautas nams;
• Aglonas  brīvdabas estrāde (kultūras pasākumi norisinās vasaras sezonā);
• Aglonas bazilikas Baltā zāle.

Aglonas novada katrā pašvaldībā darbojas pašdarbības mākslinieciskie pulciņi, kuros visaktīvāk piedalās tieši bērni un jaunieši. Novadā ir vairāki  tautas deju kolektīvi, vokālie ansambļi, kori, moderno deju pulciņi un amatierteātri.

Aglonas pagasts:

• Aglonas Kultūras centra amatierteātris;
• Aglonas Kultūras centra folkloras kopa “Olūteņš”;
• Aglonas Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis “Dziedkopa”;
• Aglonas Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Viõla”;
• Aglonas Kultūras centra jauniešu popgrupa;
• Aglonas Kultūras centra senioru deju kopa “Orhi-deja”;
• Aglonas novada Aglonas bazilikas jauktais koris ASSUMPTA.

Grāveru pagasts:

• Grāveru tautas nama bērnu ritma deju grupa;
• Grāveru tautas nama dramatiskais kolektīvs;
• Grāveru tautas nama “LīDejas” deju kolektīvs;
• Grāveru tautas nama sieviešu vokālais ansamblis.

Šķeltovas pagasts:

• Šķeltovas TN sieviešu vokālais ansamblis “Zvonnica”;
• Šķeltovas TN jauktais vokālais ansamblis “Kombinācija”;
• Šķeltovas TN amatierteātris “Šķeltovieši”;
• Šķeltovas TN mazie dejotāji “Draiskuļi”.

Kastuļinas pagasts:

• Kastuļinas pagasta bērnu deju kolektīvs “Zvirbulīši”;
• Kastuļinas pagasta bērnu deju kolektīvs “Black and white”;
• Kastuļinas tautas nama vokālās dziedāšanas pulciņš;
• Kastuļinas tautas nama dramatiskais pulciņš.

Reliģija

Aglonas bazilika

17. gs. beigās Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā celtā baznīca nodega, tās vietā no 1768. līdz 1780. gadam uzcēla mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu. Dievnama interjera apdare tapusi 18.–19. gs., taču kancele, ērģeles, biktssols – 18. gs. nogalē. Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas. 1993. gadā Aglonas svētvietu apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II un 2018. gada septembrī baziliku apmeklē Romas pāvests Francisks.

Bērzgales baznīca

Bērzgales Dieva Apredzības Romas katoļu baznīca – valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām, kas celtas no koka. Tagadēji baznīcai pamati likti 1744. gadā, bet būvniecības darbi pabeigti 1750. gadā, kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

Foļvarkas dievnams

Foļvarkas dievnama celtniecība uzsākta 1887. gadā.  Dievnams uzcelts par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Foļvarkas dievnama vēstures glabātāja ir Anna Stratonovna, kas ir atgriezusies no Rīgas uz vecāku dzimteni. Foļvarkas dievnams tika aplaupīts 12 reizes, pat metāla žoga daļu nozaga. Dievnamā līdz pat šodienai ir saglabājies tas zvans, kurš vēstīja par lūgšanu sākumu.

Grāveru pareizticīgo dievnams

Grāveru Erceņģeļa Mihaila Pareizticīgo baznīca tika uzcelta 1836. gadā, bet 20. gadsimta 50-jos gados tas tika slēgts un izdemolēts. Bija sākta dievnama atjaunošana, bet līdzekļu trūkuma dēļ celtniecības darbi  tika pārtraukti. Dievnams darbojas, to apkalpo tēvs Viktors Mjaliks.

Raģeļu katoļu baznīca

Raģeļu Romas katoļu baznīca atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, pie gleznaina Jazinkas ezera. Pirmā Raģeļu baznīca bija koka ēka, tā atrodas kapsētā. Pēc Pirmā pasaules kara tai piebūvēja tornīti kopā ar zvanu. Otrā pasaules karā šī baznīcas ēka nodega. 1945. gadā vietējais prāvests ir ziņojis kūrijā, ka baznīca ir nodegusi un saglabājusies dzīvojama ēka un šķūnis ar piebūvi. Dzīvojamā ēka tika pārbūvēta par lūgšanas namu.

Kovaļovas vecticībnieku baznīca

Kovaļovas vecticībnieku baznīca  dibināta 1861. gadā. Tā darbojas arī tagad, to apkalpo tēvs Vadims Medvedevs.

Peipiņu  katoļu baznīcas

Peipiņu  katoļu baznīca būvēta 1926. gadā, ārpusē apšūta dēļiem, iekšpusē – apmetums, dēļu griesti bez apmetuma. Baznīcas ārpusē dēļi krāsoti ar eļļu ohras krāsā. Dievnamā atrodas mākslas priekšmeti — baznīcas griestu lukturis un svečturi, kas 2001. gadā iekļauti aizsargājamo priekšmetu sarakstā.

Šķeltovas baznīca

1836. gadā Šķeltovas ciemā tika uzcelta Svēta  Nikolaja baznīca. 2016. gadā Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca atzīmēja savu 180 gadu jubileju.

Uz augšu