Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Aglonas novads

Saturs atjaunots: 10.04.2017.

Aglonas novada raksturojums

Administratīvi teritoriālās reformas  rezultātā 2009.gadā tika izveidots Aglonas novads. Aglonas novadu veido bijušā Preiļu rajona Aglonas pagasts un bijušā Krāslavas rajona Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasti. Aglonas novads atrodas Latvijas DA daļā un robežojas ar Rēzeknes, Riebiņu, Preiļu, Daugavpils, Krāslavas un Dagdas novadiem. Aglonas novada platība ir 392,7 km2.

Attālums no novada centra, Aglonas, līdz Preiļiem ir 28 km,  Daugavpilij – 40 km, Rēzeknei – 47 km, Krāslavai – 33 km, Rīgai – 248 km.

Aglonas novada zemes platības, lielākoties tiek izmantotas lauksaimniecībā -16938,6 ha. Neliela daļa no zemes platības tiek izmantota dzīvojamās apbūves vajadzībām – 87,3 ha un komercdarbībai – 4,1 ha.
No lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm lielāko daļu aizņem aramzeme -11380,3 ha (67 %) un ganības – 4556,3 ha (27 %) , bet vismazāko zemes platību aizņem pļavas – 845,6 (5 %) un augļu dārzi – 156,4 ha (1 %). Aglonas novada pašvaldībai piederošās lauksaimniecības zemes vidējā vērtība ir 392 EUR/ha, bet zemes vidējā kadastrālā vērtība (2016. g.) 359 EUR/ha.

Aglonas novadā valstij piederošā zemes platība aizņem tikai 4,3% (1736,4 ha), pašvaldībai piederošā zeme aizņem 8,5 % (3363,8 ha), bet lielākā Aglonas novada zemes platība 87,2 % (34274,9 ha) pieder privātīpašniekiem.

Skatīt lielāku karti

Uz augšu

Daba

Aglonas novads atrodas Latgales augstienes Dagdas un Feimaņu paugurainēs, reljefs, lielākoties,  ir lēzeni paugurains.

Novada teritorija ir ļoti bagāta ar ezeriem. Aglonas novadā ir 63  ūdenstilpes, ezeri aizņem aptuveni 8 % ( 3156,4 ha) no kopējās platības. Lielākie ezeri, kas atrodas Aglonas novada teritorijā ir Geraņimovas Ilzas ezers, Ciriša ezers, Jazinkas ezers, Užunu ezers un Bērzgales ezers. Aglonas novadā ir 13 upes, no kurām lielākās  ir Balda, Dubna un Tartaka.

Aglonas novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000, no kurām 2 ir dabas  parki – „Ciriša ezers”, “Cārmaņa ezers” un dabas liegums „Čertoka ezers”.

Uz augšu

Iedzīvotāji

Statistika 2016. gads

2016.gadā reģistrētas 22 laulības, bet šķirtas 8 laulības.

2016.gadā Aglonas novadā piedzimuši 18 bērni (t.sk. 13 meitenes un 5 zēni), bet miruši 43 novada iedzīvotāji. No 2010. gada bērnu skaits Aglonas novadā pakāpeniski samazinās, lielākais bērnu skaita samazinājums bija 2012. gadā, kas bija par 45 bērniem mazāk nekā 2011. gadā.  2014. gadā bērnu skaits, salīdzinot ar 2012. gadu, ir par 30  bērniem mazāks.Aglonas novadā dzīvojošo bērnu skaits 612, no kuriem 398 bērni no 7 līdz 18 gadiem, bet 214  bērni no 0 līdz 6 gadiem.

Aglonas novadā dzīvo dažādu tautību pārstāvji, lielākā daļa no tiem ir latvieši (60%), krievi (29%), baltkrievi (5%), bet vismazāk ir poļu (3 %), čigānu un citu tautību pārstāvju (3%.). Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības 2014. gadā: pilsoņi -  3806, nepilsoņi – 237, pārējie – 47.

Aglonas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā,  samazinās iedzīvotāju skaits, negatīvo rādītāju cēlonis ir zemā dzimstība un pieaugošā iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita sadalījums pa gadiem

Vecuma grupa/Gads Iedzīvotāju skaits pavisam Līdz darbaspējas vecumam Darbspējas vecumā Virs darbspējas vecuma
2008. 4648 824 2679 1147
2009. 4486 572 2864 1048
2010. 4476 I571 2857 1050
2011. 4382 546 2817 1019
2012. 4310 527 2787 996
2013. 4194 514 2709 971
2014. 4090 495 2649 946
2015. 3978 493 2564 921
2016. 3834 456 2480 898
2017. 3726 438 2429 859

Uz augšu

Nodarbinātība

Aglonas novada iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību, tūrismu, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Liela daļa novada iedzīvotāju strādā izglītības iestādēs, valsts pārvaldē un mazumtirdzniecības jomā.

Reģistrētais bezdarba līmenis Aglonas novadā uz 2017. gada 31. janvāri bija 16,8%, apliecinot straujo bezdarbnieku skaita pieaugumu novada ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. NVA reģistrējās 370 bezdarbnieki, no tiem 179 sieviete, 32 personas ar invaliditāti, 22  jaunieši vecumā no 15-25 gadiem.

Uz augšu

Izglītība

2016./2017. mācību gads

            Aglonas novada izglītības iestādes:

  • Aglonas vidusskola (Daugavpils iela 6, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads ), skolā mācās 154 skolēni.
  • Aglonas internātvidusskola (Rušonas iela 11, Jaunaglona, Aglonas pag.,  Aglonas novads), skolā mācās 77 skolēni.
  • Aglonas Katoļu ģimnāzija (A.Broka iela 6, Aglona, Aglonas pag. Aglonas novads), mācās 13 skolēni.
  • Priežmalas pamatskola (Priežmale, Kastuļinas pag., Aglonas novads), skolā mācās 46 skolēni.
  • Šķeltovas pamatskola (Šķeltova, Skolas 1, Šķeltovas pag., Aglonas novads), skolā mācās 39 skolēni.
  • Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskola (Grāveri, Ezera 33, Grāveru pag., Aglonas novads), skolā mācās 23 skolēni.

 Aglonas novadā ir viena pirmsskolas izglītības iestāde (Jaudzemu iela 7, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), bēznudārzu apmeklē 71 bērns.

Profesionālās ievirzes izglītības iestāde

 Aglonas bazilikas Kora skola (Ciriša iela 8, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads), skolā    mācās 54 audzēkņi.

Papildus vispārējās izglītības iestādēm novadā darbojas arī ārpus izglītības iestādes:

  • Interešu izglītības iestāde Aglonas BJBLPC „Strops” (Daugavpils iela 8, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads).
  • Interešu izglītības iestāde Aglonas novada Sporta centrs (Daugavpils iela 6b, Aglona, Aglonas pag., Aglonas novads).

Kopumā novadā vispārējās izglītības iestādēs mācās 353 skolnieki. Visās Aglonas novada izglītības iestādēs mācības norit latviešu valodā. Aglonas novada vispārējās izglītības iestādēs strādā līdz 130 skolotājiem, (starp tiem augstākā izglītība -127, turpina mācības augstskolā -2, vidējā profesionālā izglītība -1).

Veselības un sociālā aprūpe

Aglonas novada dome balstoties uz Latvijas Republikas „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”, ir izveidojusi sociālo dienestu. Aglonas novada domes sociālais dienests izveidots, lai uzlabotu Aglonas novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas kvalitāti.

Aglonas novada teritorijā veselības un sociālo aprūpi nodrošina trīs ģimenes ārstu prakses, divi feldšeru vecmāšu punkti un viens neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes punkts. Novada teritorijā atrodas 2 sociālās aprūpes centri:

- Sociālās aprūpes centrs “Aglona” (Salenieki, Aglonas pag., Aglonas nov.)

- “Krastiņi” Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle (Geraņimova, Kastuļinas pag., Aglonas nov.)

Uz augšu

Uzņēmējdarbība

Pēc Lursoft sniegtās informācijas Aglonas novadā uz 12.05.2015. reģistrēti 293 uzņēmumi. 162 ( 55%) uzņēmumi darbojas aktīvi, 131 (45%) ir likvidēti.

No kopējā Aglonas novada uzņēmumu skaita, kas 2015. gada sākumā sastāda 331 uzņēmumu, lielākoties reģistrētas kā zemnieku saimniecības – 51%. 13 % ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 6 % sastāda individuālie uzņēmumi un komersanti (skat. 1. tab.) Pārējo uzņēmumu skaits ir mazāk par 19, jeb 5 %.

1. tabula. Uzņēmumu sadalījumā pa tiesiskajām formām

Tiesiskā formaSkaits%
Biedrība31
Nodibinājums2
Individuālais komersants19
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību44
Iestāde1
Draudze6
Sabiedriskā organizācija1
Atklātais sabiedriskais fonds1
Paju sabiedrība5
Filiāle2
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību13
Pašvaldības uzņēmums2
Individuālais uzņēmums20
Kooperatīvā sabiedrība 17
Zemnieku saimniecība 171
Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums
1
Akciju sabiedrība1
Katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskā persona4
Informācijas avots: Lursoft

Kopumā no 2011. līdz 2015. gadam vērojama tendence samazināties reģistrēto ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitam. Līdz 2015. gada 12. maijam tika reģistrētas 2 jaunas uzņēmējdarbības formas (zemnieku saimniecības), kas ir par vienu vienību mazāk, salīdzinot ar 2014.gadu (skat. 2. tab.).

2. tabula. Uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām

Uzņēmējdarbības formas20112012201320142015
Individuālais komersants (IK)30210
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)62520
Zemnieku saimniecība (ZEM)11002
Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS)00000
Kopā103732
Informācijas avots: Lursoft

Aglonas novadā ir mikro un mazie uzņēmumi, vidēji lielo un lielo uzņēmumu novada teritorijā nav. Aglonas novada uzņēmēju galvenie darbības veidi ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi nodarbojas arī ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu.

Aglonas novadā reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu ir SIA ELTEX, SIA BIOPLUS, ZS DENEVO, ZS ILZAS, SIA KLINTS 99, SIA FOTON-D.

Uz augšu

Tūrisms

Aglonas novads  ir viens no populārākajiem ceļojuma galamērķiem Latgalē.

Aglonas novads aicina un gaida ikvienu, jo šeit ir savs krāšņums un dabas bagātības, ko vērts ir ne tikai aplūkot, bet arī izbaudīt. Sajust garīgās, laicīgās, enerģētiskās vērtības.

Novadā ir vairāk neka 20 naktsmītnes, kurās ir iespējams ne tikai izjust lauku klusumu un saimnieku viesmīlību, bet arī izbaudīt pirts rituālus, ko piedāvā profesionāli pirtnieki. Saimnieces pagatavos arī Latgales kulinārā mantojuma ēdienus no ekoloģiski tīriem produktiem.

Aktīvās atpūtas cienītājiem ir izveidoti 5 ūdens maršruti pa Aglonas novada upēm un ezeriem, un 4 velomaršruti, kurus izbraucot ir iespējams ieraudzīt Aglonas novada krāšņās dabas ainavas.

Populārākie tūrisma objekti:

Aglonas bazilika.  Starptautiskās nozīmes svētvieta, kas katru gadu 15. augustā pulcē ap 300 000 svētceļnieku no visas pasaules. Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas ir “mazās bazilikas” tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.

Bērzgales “Dieva Apredzības” Romas katoļu baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Koka sakrālās arhitektūras šedevrs.

Aglonas Maizes muzejs.   Aicinājums uz sarunu par maizi, tās tapšanas procesu. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati Vija Kudiņa. Šis ir pirmais šāda veida muzejs Baltijā.

2. Pasaules kara muzejs.  Muzeja kodols ir ieroči, kas tika izmantoti 2. pasaules kara konfliktā. Ir apskatāmas arī formas, munīcija, sadzīves priekšmet, lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu 5 kara gadu garumā.

Kristus Karaļa kalns.  Koka skulptūru dārzs, kas ir radīta Dievam par godu. Tajā ir apskatāmas 230 Bībeles sižetu skulptūras.

Velnezers (Čertoks). Latvijas dzidrākais un mistiskākais ezers. Par to apkārtējie iedzīvotāji zina stāstīt daudz un dažādus nostāstus.

Uz augšu

Kultūra

Aglonas novadā ir 6 kultūras pasākumu norises vietas:

  • Aglonas novada kultūras centrs;
  • Šķeltovas tautas nams;
  • Grāveru tautas nams;
  • Kastuļinas tautas nams;
  • Aglonas  brīvdabas estrāde (kultūras pasākumi norisinās vasaras sezonā);
  • Aglonas bazilikas Baltā zāle.

Aglonas novada katrā pašvaldībā darbojas pašdarbības mākslinieciskie pulciņi, kuros visaktīvāk piedalās tieši bērni un jaunieši. Novadā ir vairāki  tautas deju kolektīvi, vokālie ansambļi, kori, moderno deju pulciņi un amatierteātri.

Aglonas pagasts:

  • Aglonas kultūras nama bērnu drāmas kolektīvs;
  • Aglonas kultūras nama drāmas kolektīvs;
  • Aglonas kultūras nama folkloras kopa “Olūteņš”;
  • Aglonas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis;
  • Aglonas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis;
  • Aglonas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs
  • Aglonas bazilikas jauktais koris ASSUMPTA.

Grāveru pagasts:

  • Grāveru tautas nama bērnu ritma deju grupa;
  • Grāveru tautas nama bērnu tautas deju kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama dramatiskais kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama jauniešu tautas deju kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama sieviešu vokālais ansamblis.

Šķeltovas pagasts:

  • Šķeltovas TN sieviešu vokālais ansamblis “Zvonnica”;
  • Šķeltovas TN jauktais vokālais ansamblis “Kombinācija”;
  • Šķeltovas TN amatierteātris;
  • Šķeltovas TN mazie dejotāji “Draiskuļi”.

Kastuļinas pagasts:

  • Kastuļinas pagasta bērnu deju kolektīvs “Sprīdītis”;
  • Kastuļinas pagasta vokālais ansamblis “Rečeņka”;
  • Kastuļinas tautas nama bērnu ansamblis “Puķītes”;
  • Kastuļinas tautas nama dramatiskais pulciņš.

Reliģija

Aglonas bazilika

 

17. gs. beigās Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā celtā baznīca nodega, tās vietā no 1768. – 1780. g. uzcēla mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu. Dievnama interjera apdare tapusi 18.–19. gs., taču kancele, ērģeles, biktssols – 18. gs. nogalē. Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas. 1993. gadā Aglonas svētvietu apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II

Bērzgales baznīca

Bērzgales katoļu baznīca – valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām kas celtas no koka. Tagadēji baznīcai pamati likti 1744. g., bet beigta būvēt 1750. g., kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

Foļvarkas dievnams

Foļvarkas dievnama celtniecība uzsākta 1887. g.  Ceļa dievnamu par cilvēku saziedoties līdzekļiem. Foļvarkas dievnama vēstures glabātāja ir Anna Stratonovna, kas ir atgriezusies no Rīgas uz vecāku dzimteni. Foļvarkas dievnams tika aplaupīts 12 reizes, pat metāla žoga daļu nozaga. Dievnama līdz pat šodienai ir saglabājies tas zvans, kurš vēstīja par lūgšanu sākumu.

Grāveru pareizticīgo dievnams

Grāveru pareizticīgo dievnams tika uzcelts 1836. g. bet 50 gados tas tika slēgts un izdemolēts. Tagad tās ir sākts atjaunot, bet līdzekļu trūkuma dēļ celtniecības tika pārtraukti.

Raģeļu katoļu baznīca

Pirmā Raģeļu baznīca bija koka ēka tā atrodas kapsētā. Pēc pirma pasaules kara tai uzlika tornīti un iekara zvanu. Karā laika šī baznīcas ēka nodega. 1945. g. Vietējais prāvests ir ziņojis kūrijā, ka baznīca ir nodegusi un saglabājusies dzīvojama ēka un šķūnis ar piebūvi . Dzīvojamā ēka tika pārbūvēta par lūgšanas namu.

Kovaļovas vecticībnieku baznīca

Kovaļovas vecticībnieku baznīca  dibināta 1861. gadā. Tas darbojas arī taga, to apkalpo tēvs Josifs Osipovs.

Peipiņu  katoļu baznīcas

Peipiņu  katoļu baznīcas būvŗta 1922. gadā, ārpuse apšūta dēļiem, iekšpusē apmetums, griesti dēļu, bez apmetuma. Baznīcas ārpusē  krāsota eļļas – ohras krāsā.

Šķeltovas baznīca

1836. gada Šķeltovas ciemā tika uzcelta Svēta  Nikolaja baznīca. 1996. gada 19. decembri Svētā Nikolaja baznīcai atzīmēja 160. gadadienu.

Uz augšu