Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Aglonas internātvidusskolas skolēni izzina Latvijas vēsturi un dabas bagātības

Kad marta beigās Aglonas internātvidusskola saņēma Monreālas Latviešu sabiedriskā centra atbalstu un sertifikātu projektam „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”, sākās gatavošanās ekskursijai.


Skolēni rakstīja stāstus par lielo akmeni un zīmēja stikla priekšmetus, jo plānojām apmeklēt Nīcgales lielo akmeni un Līvānu stikla muzeju. Pirms ekskursijas noskatījāmies dokumentālo filmu par Daugavas plostniekiem un koku pludināšanu pa Daugavu „Ātrāk par straumi”. Skolēni atzina, ka agrāk Daugava un dzīve pie tās ir ritējusi daudz savādāk, nekā pēc HES uzbūvēšanas.
26. maijā 37 Aglonas internātvidusskolas skolēni devās ekskursijā, lai iepazītu muzejus un dabas objektus Daugavas abos krastos.
Mācību grāmatās un enciklopēdijās ir dati par Latvijas lielāko – Nīcgales lielo akmeni, bet lielākā daļa skolēnu un skolotājas to skatīja pirmo reizi. Vairāki skolēni atzinās, ka viņi nespēja iedomāties, ka Latvijā ir tik liels akmens. Paši ņēmām virvi, lai apmērītu akmeni, jo tik garas mērlentas jau nav. Kā šis akmens nokļuvis Nīcgales mežā? Varbūt tiešām ticēt teikai, ka to nesuši12 velni, lai aizsprostotu Daugavu .
Literatūras skolotājas Elīna un Anita izvēlējās labākos skolnieku stāstus par lielo akmeni, to autori K. K. Kampāne, R. M. Āriņš, ( 5. kl.), A. Rateniece, V. Nartiša ( 6. kl.), A.Trubačs (7. kl.) savus darbus nolasīja, stāvot uz Nīcgales lielā akmens.
Pa ceļam uz Jēkabpili apskatījām Dunavas pārceltuvi pār Daugavu, kas kādreiz bija īsākais ceļš uz Kurzemi, jo Sēlija ietilpa Kurzemes hercogistē.
Lai gan ārā bija tikai + 12 grādi, Jēkabpils „Sēļu sētā” to nemaz nejutām. Nodarbības par senajiem amatnieku darbiem un spēlēm bija tik aktīvas, interesantas un saistošas. Skolēni darbojās kalēja smēdē, zāģēja malku, mala graudus rokas dzirnavās, nesa ūdeni ar nēšiem, velēja drēbes, kūla sviestu.
Kamēr uz ugunskura vārījās zāļu tēja, muzeja pedagoģes Andras vadībā skolēni izspēlēja spēli par kokiem, uzzināja senču gudrības, kuras noder arī patlaban aktuālajos dārza darbos. Tagad daudzi nepieciešamos darbarīkus iegādājas veikalā, bet senāk mežā ieguva materiālus gan ecēšu, gan dakšu, gan spriguļu gatavošanai.
Vairāki skolēni anketā rakstīja, ka viņiem patika dažādas aktivitātes „Sēļu sētā” – rotaļas, staigāšana ar lielajām pēdām un koka kājām-ķekatām. Daži puiši ( Rihards, Konstantīns un Jānis ) atzina, ka koka ķekatas ir mēģinājuši taisīt paši.
Cik garšīgs bija pašu kultais sviests ar rudzu maizi un zāļu tēju!
Muzejā sapratām, ka seno latviešu dzīvesziņā rodami ģimenes dzīvē un ikdienas darbos noderīgi padomi.
Jēkabpils Mežaparkā izgājām Sajūtu un lūša trasi, apskatījām Zilā karoga pludmali pie Radžu ūdenskrātuves un izjutām ātrumu, traucoties lejup pa kameršļūkšanas trasi.
Nākamajā ekskursijas vietā Atašienē iepazināmies ar kolekcionāra Jāņa Zalāna 25 gadus krāto senlietu – motociklu, formas tērpu, ieroču, mūzikas instrumentu, sadzīves priekšmetu kolekciju. Viņš ar aizrautību stāstīja par lietu vēsturi.
Skolēniem patika braukt ar senajiem transportlīdzekļiem, kurus saimnieks ir radoši pilnveidojis. Uzvelkot armijas formastērpu, klausoties seno laiku plates un gramofonu, skolēni varēja izjust vēsturi.
Ekskursijas noslēgumā atkal nonācām pie mūsu likteņupes Daugavas – Latgales Mākslas un amatniecības centrā Līvānos. Līvānu stikla muzejā gide iepazīstināja ar ekspozīciju par stikla ražošanu, nodemonstrēja svarīgāko stikla pūtēja instrumentu – pīpi, izstāstīja Līvānu stikla fabrikas vēsturi. Vāzes, glāzes, kausi, trauku komplekti, stikla suvenīri. Līvānu stikla meistari spējuši radīt niansētu krāsu toņu traukus – īstus mākslas darbus. Dace Daukšte atzina, ka viņai vislabāk patika puķu laistāmais no stikla, bumbas un stikla lustra, par kuru sajūsminājušies arī japāņu tūristi. Uzzinājām, ka pēdējā Brīvības pieminekļa restaurācijā iesaistījušies arī Līvānu stikla meistari.
Meitenes apbrīnoja Līvānu audēju pacietību, jo viņas ir izaudušas garāko tautisko jostu – 94 metri. Amatniecības centrā iepazinām arī ekspozīciju par Latgales amatniekiem 19. gs., mūsdienu audēju, rokdarbnieču darbus. Daudzi uzzināja, kā sauc rīkus, kuri ir skolēnu lauku mājās pie vecvecākiem.
Šajā ekskursijā bija daudz jauku un neaizmirstamu emociju. Paldies Monreālas Latviešu sabiedriskajam centram par 400 EUR atbalstu mūsu ekskursijai. FOTOGALERIJA.

Informāciju iesniedza: Dzintra Rateniece, Aglonas internātvidusskolas vēstures skolotāja

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv