Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Aglonas novada ģerbonis

6.septembrī  Valsts Heraldikas komisijas rīkotajā  pašvaldību ģerboņu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā  Latvijas Valsts prezidents  A.Bērziņš pasniedza Aglonas novada domes priekšsēdētājam I.Reščenko novada ģerboni. Heraldiskais apraksts: Zilā laukā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kas apvienots ar šķērso liliju krustu, viss zem krusta galiem apļveidā savienots ar ieliektiem pavediena elementiem.

Valsts Heraldikas komisija atzinusi domes iesniegto ģerboņa attēlu un aprakstu par visām prasībām atbilstošu un  2012.gada 30.augustā tas tika reģistrēts ģerboņu reģistrā.

Ģerboņu svētkos  Rīgas pilī Aglonas novadu un novada ģerboni prezentēja domes priekšsēdētājs Igors Reščenko,  sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ločmele, Aglonas bazilikas priesteris Daumants Abrickis, Aglonas Maizes muzeja vadītāja Vija Ancāne un novada ģerboņa mākslinieks Māris Rumaks.

Aglonas novada ģerbonis veidots uz angļu tipa vairoga, centrā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kam par pamatu izmantots stilizēts Aglonas bazilikas torņu centrālais krusts, kas simbolizē Aglonas novadu, kā svētvietu un svētceļojumu mērķi.

Krusta zīme ir viens no senākajiem rakstu elementiem, kas atrodams  gandrīz visās kultūrās, kam piedēvēta aizsardzības, svētības un laimes nesēja nozīme. Jau no senlaikiem krusts ir ticības apliecinājuma zīme. Baltu ciltīs krusta zīme lietota kā maģiska aizsargzīme pret visu ļauno. Krusta vertikālā un horizontālā līnija veido dzīvības pamatu. Tas ir kosmosa simbols, pasaules centrs un augstāko sakrālo vērtību simbols.

Krusta četri stari simbolizē četru debespušu ceļus, pa kuriem uz Aglonu ierodas cilvēki, lai rastu garīgo atbalstu. Četras krusta daļas ir arī Aglonas novada četri pagasti – Aglonas, Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas – , kas vienoti apļa zīmē, mūžības un saules simbolā.

Ģerboņa krusta galos atainota liliju heraldiskā zīme.  Rietumos lilija simbolizē pilnību un gaismu. Kristietībā lilija ir Jaunavas Marijas simbols, kas norāda uz Dievmātes gādību. Lilija ir arī sens varas simbols.

Vairoga zilais lauks raksturo Latgales ūdeņus – ezerus, upes un avotus.

Ģerboņu svētku tradīciju aizvadītā gada rudenī  iedibināja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šoreiz  tie bija jau IV Ģerboņa svētki, kuros heraldisko zīmi saņēma arī Babītes, Lubānas, Mazsalacas, Ogres, Ropažu, Tērvetes novadi un Vijciema pagasts (Valkas novads).

Katras pašvaldības iesniegtais ģerbonis tika cītīgi vērtēts un izstrādāts atbilstoši visiem heraldikas noteikumiem un prasībām, mākslinieki daudzkārt veica Heraldikas komisijas ieteiktos labojumus, kamēr panākts gala rezultāts, kādu tagad var redzēt un lietot katrs novads.

Ģerbonis ir zīme, kas nes novada juridisko un teritoriālo statusu, tā funkcija ir saliedēt un dot kopību.  Ģerbonis ir augstākais simbols attiecīgajā teritorijā.

Aglonas novada dome pateicas visiem, kuri piedalījās novada ģerboņa tapšanas procesā,  īpašs paldies Aglonas novada iedzīvotājam Aivaram Valainim par  priekšlikumiem ģerboņa izstrādes laikā.

Heraldikas komisijā konceptuāli atbalstīts arī Aglonas novada karogs, kuru iecerēts iesvētīt kopā ar ģerboni valsts svētku laikā.