Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Aktuāla informācija zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem

Valsts vides dienests informē par prasībām kūtsmēslu uzglabāšanai.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde atgādina, ka 2016. gada 31. decembrī beidzas Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” noteiktais pieļāvums pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai pie dzīvnieku novietnes vai ārpus dzīvnieku novietnes, ja dzīvnieku novietnē ir vairāk par 15 dzīvnieku vienībām.

Pieļāvums pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai pie dzīvnieku novietnes vai ārpus dzīvnieku novietnes, ja dzīvnieku novietnē ir no 10 līdz 15 dzīvnieku vienībām, beidzas 2017. gada 31. decembrī.
No 2017. gada 1. janvāra dzīvnieku novietnē ar vairāk kā 15 dzīvnieku vienībām pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai noteiktas sekojošas prasības:
1. Pakaišu kūtsmēslus uzglabā kūtsmēslu krātuvē, kas būvēta no betona, vai betonētā laukumā, vai speciāli ierīkotā laukumā ar šķidruma necaurlaidīgu pamatni;
2. dziļajā kūtī;
3. izņēmuma gadījumā ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā piecus mēnešus – no 1.maija līdz 30. septembrim – vai tad, ja tiek veikta kūtsmēslu krātuves atjaunošana vai pārbūve. Lai pakaišu kūtsmēslus uzglabātu ārpus dzīvnieku novietnes (izņēmuma gadījumā):

  • operators Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē iesniedz iesniegumu, kurā pamato izņēmuma gadījumu un apliecina pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietas atbilstību;
  •  pārvalde, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, saskaņo pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietu ārpus dzīvnieku novietnes.

Augstākminētās prasības kūtsmēslu uzglabāšanai dzīvnieku novietnēs, ja dzīvnieku novietnē ir no 10 līdz 15 dzīvnieku vienībām, noteiktas ar 2018. gada 1. janvāri.

Pakaišu kūtsmēslus pieļaujams uzglabāt pie dzīvnieku novietnes līdz to tālākai izmantošanai, ja dzīvnieku novietnē atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām, ierīkojot kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni, kūtsmēslus nosedzot ar vismaz 20 centimetrus biezu absorbējoša materiāla aizsargslāni (salmu, kūdras, skaidu) vai ūdensnecaurlaidīgu materiālu, un vircu uzkrājot speciāli aprīkotā tvertnē.

Sīkāka informācija meklējama Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.

Par lagūnas tipa krātuvēs veicamo monitoringu.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde (turpmāk – Pārvalde) informē, ka Operatoram, kas apsaimnieko lagūnas tipa krātuvi, kurā ierīkoti urbumi vai drenāžas sistēma ar novērošanas aku, atbilstoši 23.12.2014. MK noteikumu Nr. 829 “Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” 13.1 apakšpunktam,  krātuves ekspluatācijas laikā reizi gadā pirms krātuves iztukšošanas jāveic pazemes ūdeņu kvalitātes mērījumus novērošanas (monitoringa) vietās un analīžu rezultātus mēneša laikā pēc to saņemšanas jāiesniedz Pārvaldē un, atbilstoši minēto noteikumu 13.2. apakšpunktam,  pazemes ūdeņos jānosaka tādus parametrus kā kopējais slāpeklis (Nkop.) un atsevišķie slāpekļa savienojumi (nitrāti, nitrīti un amonijs), kā arī kopējais fosfors (Pkop.), uz vietas paraugu noņemšanas laikā jānosaka ūdens pH; pazemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanā jāņem vērā noteikumos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos robežlielumus. Lūgums savlaicīgi veikt minētos pasākumus un nekavējoties informēt par to Pārvaldi.

Avots: Valsts vides dienests

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324573
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv