Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Asūnē Aglonas amatnieka kokdarinājumi

Saturs atjaunots: 29.11.2011.

Asūnes ciema parkā 11.novembrī tika atklāta  Mīlestības taka, kuras autors ir biedrība “Mēs – Asūnei”. Atpūtas vietas galvenais akcents ir mīlētāju pāra skulptūra un teiksmaina  laiva ar pūķa galvu. Abus darinājumus no koka veidojis Aglonas pagasta iedzīvotājs Roberts Joksts.

 

R.Jokstam  Aglonā  ir atpūtas vieta “Līču mala”, kā arī  mazs neliels paša izveidots muzejs, kurā apskatāmi 2.pasaules kara laika atribūti un etnogrāfiskie eksponāti, bet ziemas laikā, kad vakari paliek garāki un tūrisma plūsma samazinās, tiek meklēta interesanta un nozīmīga nodarbe, kas paliek noderīga arī citiem – kā pierādījums kokdarinājumi. Roberts pats atzīst, ka šī  nodarbe aizrauj, jo paņemot neaptēstu koka gabalu, nekad nezini, kā raisīsies darbi, kāds izdosies tavs iecerētais darbs.

Savu ideju Asūnes biedrība realizēja īstenojot projektu “Mīlestības taka Asūnes ciema parkā”, piesaistot ELFLA Ls 11 107 līdzfinansējumu. Pie ieejas parkā izveidoti vārti, uzstādīts informatīvs stends un soliņi, izveidoti celiņi, ugunskura vieta un nojume.

Biedrības vadītāja Stanislava Rubīne uzsvērusi, ka Mīlestības takas ideja balstīta uz kādu teiksmu par Asūni. “Senos laikos Asūnē esot dzīvojuši turki, par ko liecinot līdz šai dienai saglabājušies Klabauču senkapi jeb Turku kapi, kas iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kā vēsta teiksma, Asūnē reiz bijis liels purvs, kura malā izvietojās turku apmetne. Turku vadoņa meita Asū iemīlējusi vietējo puisi, kas viņas tēvam neesot paticis, jo šāda mīlestība bijusi pretrunā turku tradīcijām. Slepus no tēva Asū  satikās ar savu mīļoto.  Līgo naktī, solīdami viens otru mīlēt mūžīgi, jaunieši devās uz Mīlestības zemi, bet nokļūt uz turieni viņiem palīdzēja pūķis.”

Leģenda un mīlestības jūtu strāvojumi iegrebti arī Asūnes Mīlestības takas tēlos.