Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Atklāj procesiju tradīciju Latgalē un uzņem viešņas no tālās Sibīrijas

Liela daļa Latgales iedzīvotāju sevi sauc par katoļiem, tieši tāpēc nozīmīga svētku diena te ir 15. augusts, kad ar krāšņu svētku procesiju Aglonas bazilikā tiek atzīmēta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena. Aizvadītajā piektdienā raidījums „Pi myusim Latgolā” Aglonas bazilikā tikās ar procesiju organizatori Māsu Danielu un aktīvu draudzes locekli Lidiju Aglonieti, kā arī vēsturnieku Vladislavu Malahovski, lai noskaidrotu, kas procesijas tradīcijas aizsākumus un tendences mūsdienās.

Īpašo baznīcas procesiju noteikti daudzi redzējuši kā dievkalpojuma daļu baznīcas svētkos. Daudzi katoļi jau no mazām dienām šādā svinīgā dievkalpojumā ar svinīgo procesiju piedalījušies paši. Baznīcas procesijas visvairāk asociējas ar baltās kleitās un vainadziņos tērptām meitenēm, kuras kaisa ziedus vai nes karoga lentītes. Tomēr, ieskatoties procesiju aizkulisēs, atklājas vairāki interesanti fakti.
Procesijas tradīcijas teorētiskos aspektus atklāja vēsturnieks, Rēzeknes Augstskolas studiju programmas „Reliģijas pedagoģija” direktors Vladislavs Malahovskis, kurš pastāstīja, ka teorētiskajā literatūrā procesija tiek skaidrota kā svinīgs gājiens ar kuplu dalībnieku skaitu. Var izdalīt gan reliģiskās, gan laicīgās procesijas. Izrādās, ka arī Dziesmu un deju svētku svinīgo gājienu var uzskatīt par sava veida procesiju. Bet runājot par baznīcas procesijām – tā ir ticības iznešana ielās. Tās sākumi Latgalē saistīti ar laika posmu, kad te aktīvi darbojušies dominikāņu un jezuītu ordeņu mūki, kuri Latgalē būvējuši greznas baznīcas un rīkojuši krāšņus dievkalpojumus.
Tā pat Vladislavs Malahovskis norādīja, ka procesijās tiek izmantota noteikta atribūtika, skaņa un „teatrālie” elementi, kas katoļu baznīcas gadījumā ir karogi, lūgšanas un noteikta virzība. Procesiju tradīcija tiek piekopta tikai dažās reliģiskajās konfesijās, un katrā no tām šī tradīcija ir atšķirīga, piemēram, katolicismam raksturīga ir Euharistiskā procesija.
Lielākā no tādām procesijām Latgalē katru gadu tiek rīkota 15. augustā Aglonā. Kā pastāstīja Māsa Daniela, kura organizē procesijas Aglonas bazilikā, piedalīties gribētāju ir tik daudz, ka daudziem gribētājiem dalība tiek atteikta, jo ir ierobežots atribūtikas un apģērbu skaits.
Lidija Agloniete, kura Aglonas draudzei piederīga jau 55 gadus, izrādīja telpu, kurā atrodas visi 17 Aglonas bazilikas karogi, kas tiek izmantoti procesijās, kā arī piebilda, ka gadu gaitā izveidojusies konkrēta un nemaināma secība, kurā karogi pārvietojas procesijas laikā, kā arī 15. augustā tiem piebiedrojas arī citas draudzes un svētceļnieki ar saviem karogiem.


Vairāk par procesiju tradīciju un tendencēm klausies 14. augusta raidījumā „Pi myusim Latgolā”, sekojot zemāk norādītajām saitēm: http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim latgola/, http://latgale.lv/lv/files/download?id=3260, http://www.lakuga.lv/2015/08/07/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-23/

Šovasar Rēzeknē viesojās trīs enerģiskas kundzes no Sibīrijas, kurām ir liela saikne arī ar Latgali. Raidījumam „Pi myusim Latgolā” bija īpaša iespēja satikt tālās viešņas – Valentīnu Vrubļevsku, Valentīnu Zinovjevu, Gaļinu Zaicevu, kā arī mūsu pašu valodnieci un Latvijas Universitātes profesori Lidiju Leikumu, pateicoties kurai, trim jaukajām kundzēm bija iespēja pabūt Latvijā.
Visas trīs kundzes, kā arī viņu vecāki dzimuši Sibīrijā, bet viņu vecvecāku saknes meklējamas Latgalē. Uz Sibīriju dāmu vecvecāki izceļojuši jau pašā 20. gadsimta sākumā, ar nolūku iegūt īpašumā vairāk apstrādājamas zemes.
Visas trīs kundzes ir pateicīgas Lidijai Leikumai, kura savās ekspedīcijās atradusi viņas, uzrunājusi, uzturējusi sakarus un uzaicinājusi paviesoties Latgalē. Pati Lidija Leikuma stāsta, ka Sanktpēterburgas Valsts Universitātē lasījusi intensīvo kursu latgaliešu valodā, tāpēc radās lieliska iespēja papētīt latgaliešu apdzīvotos apgabalus Sibīrijā, un latgaliešu apzināšana un apciemošana sākusies jau ar 2004. gadu.
Lielākā daļa Sibīrijas latgaliešu svešumā apprecējušies ar cittautiešiem, tāpēc latgaliešu valodu noturēt un saglabāt ir sarežģītāk, bet visu kundžu bērni ir dzirdējuši latgaliešu valodu, saprot un kādu vārdu prot arī pateikt.
Valentīna Zinovjeva atklāja, ka vecāki un vecvecāki mācījuši viņai arī lasīt latgaliski, bet Valentīna Vrubļevska ar lepnumu pastāstīja, ka viņai un viņas bērniem dzimšanas apliecībās rakstīts, ka viņi ir latgalieši.
Savu interesi par Latviju un Latgali dāmas raksturo sakot, ka no politiskajiem jautājumiem atturas, bet zina, kas ir Latvijas prezidents. Kundzes seko līdzi ziņām un notikumiem, kā arī interesējas par komponista Raimonda Paula un dziedātājas Laimas Vaikules gaitām, kuri Krievijā pazīstami kopš padomju gadiem.
Tāpat abas Valentīnas un Gaļina uzsver, ka atgriežoties mājās Sibīrijā stāstīs cik Latvija un Latgale ir skaista, cik skaista te daba, arhitektūra un pieminekļi, kā arī, cik skaisti dzied un dejo bērni.
Vairāk par Sibīrijas latgaliešu ikdienu un iespaidiem klausies 15. augusta raidījumā „Pi myusim Latgolā”, sekojot zemāk norādītajām saitēm: http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim-latgola/, http://latgale.lv/lv/files/download?id=32601, http://www.lakuga.lv/2015/08/07/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-23/

Klausies producentu grupas „Lietišķā Latgale” veidoto raidījumu „Pi myusim Latgolā” katru nedēļu.
“Kuļturys skreine – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – ceturtdienās plkst. 18.30 (atkārtojums piektdienās plkst. 12.30),
“Latgales Radio” – ceturtdienās plkst. 18.05 (atkārtojums piektdienās plkst. 11.05).
“Vārojom, vaicojom i viertejom – Pi myusim Latgolā”:
“Divu Krastu radio” – piektdienās plkst. 15.30 (atkārtojums pirmdienās plkst. 10.30),
“Latgales Radio” – piektdienās plkst. 16.30 (atkārtojums sestdienās plkst. 11.00).
“Eimom gostūs – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – sestdienās plkst. 16.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 18.00),
“Latgales Radio” – sestdienās plkst. 14.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 11.00).
Visus raidījumus jebkurā laikā var noklausīties internetā pimyusimlatgola.lv, lakuga.lv, latgale.lv.

Informāciju iesniedza: Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324573
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv