Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Interesantā Lielās talkas diena

Saturs atjaunots: 11.05.2012.

Jā, tieši tā gribas nosaukt šo dienu. 21. aprīlī, sestdienā, kad arī mēs devāmies talkā, taču šogad mūsu klasei tā noritēja savādāk nekā iepriekšējos gados. Mums tika piedāvāta iespēja braukt ar kanoe laivām un kopt upju un ezeru krastus, savos iespaidos dalījies Aglonas vidusskolas 11.b klases skolēns Dmitrijs Koniščuks.Tikām sadalīti 2 grupās. Katrā grupā kopā ar skolēniem brauca instruktors. Atbildīgais par pasākumu bija Aglonas novada domes deputāts, zemes ierīkotājs Ainārs Streļčs. Vispirms devāmies uz Jaunaglonu. Tur mūs instruēja, iepazīstināja ar mantu ievietošanu nemirkstošos maisos, nostiprināšanu laivās. Pirms uzsākām braucienu ar laivām, sakopām vietu, kur bijām apstājušies. Atkritumu bija daudz!

Beidzot uzsākām braucienu. Iesākums bija grūts, sāpēja rokas, nebija iemaņu vadīt laivas, bet vēlme braukt bija liela. Iemaņas apguvām un veiksmīgi tikām uz priekšu, kad ieraudzījām krastā atkritumus, piestājām, savācām un braucām tālāk.

Tā mēs turpinājām ceļu pa upi līdz ezeram. Bija jautri, jo šāda aktivitāte notika pirmo reizi. Braukšana ar kanoe laivām ļoti iepatikās. Tika uzņemti lielāki ātrumi, vietām braukšana bija ekstrēma, bet mēs lieliski tikām galā.

 

 

 

 

Otrā grupa, kura brauca no Višķu ezera, izbaudīja arī pavasara ūdenspeldi.

Tartakas upe ietek Cirīša ezerā, tāpēc tālāk ceļu turpinājām pa to. Braukt pa ezeru bija interesanti, citviet pat grūti, jo ezerā vēl bija ledus. Mēs izsitāmies tam cauri un aizbraucām uz Upursalu. Sakopām daļu no salas, taču atkritumu salasījām daudz. Rodas jautājums – kāpēc cilvēki brauc uz Upursalu. Vai nu atpūsties, vai piesārņot to?

Mūsu galamērķis bija pludmale. Ledus uz ezera bija ciets, jo salas paēnā nebija paspējis izkust.

Ar apņēmību, neatlaidību un pacietību mēs tikām cauri un sasniedzām krastu. Visi bijām mazliet noguruši, bet priecīgi par labi padarītu darbu. Tas bija ļoti aizraujošs piedzīvojums un labs darbs vienlaicīgi. Es uzskatu, ka šādas aktivitātes saliedē kolektīvu. Ir iespējas pārbaudīt sevi, savus spēkus.

Braucot gar upes un ezera krastiem, mēs ievērojām, ka visvairāk atkritumu ir tur, kur krastu tuvumā ir dzīvojamās mājas. Rodas aizdomas, ka daļēji vainīgie krastu piegružošanā ir ūdenskrātuvju tuvumā dzīvojošie cilvēki. Protams, grēko arī makšķernieki un atpūtnieki, kuri nesakopj, atstāj mantas, kas  nav videi draudzīgas.