Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Kas ir jāzina par zibensaizsardzību

Zibens ir noslēpumaina un bīstama dabas parādība. Līdz pat pēdējiem gadsimtiem cilvēces centieni izprast pērkona dabu robežojās ar mitoloģiskajiem skaidrojumiem. Tikai 18. gadsimta vidū, kad tādi zinātnieki kā Bendžamins Franklins bija eksperimentāli izveidojuši zinātnisko bāzi, bija iespējams veikt uz fizikas principiem balstītus pasākumus cilvēku un ēku pasargāšanai no zibens postījumiem.

Šobrīd pētījumi zibens aizsardzībā ir sasnieguši augstu pakāpi. Pēdējie zinātniskie pētījumi atspoguļoti zibens aizsardzības standartos. Šobrīd Latvijas Republikā ir spēkā noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 “Būvju ugunsdrošībā”, 8. Zibensaizsardzība, Latvijas Standarts LVS EN 62305, “Ugunsdrošības noteikumi” (2004. gads).

Ja zibensaizsardzības sistēmu izbūve nav noteikta ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tad lēmumu par tās nepieciešamību pieņem ēku un būvju īpašnieki vai pārvaldnieki. Atbildīgajai personai, kurai jāizvēlas izbūvēt vai neizbūvēt zibensaizsardzības sistēmu jāvadās no tā, kādā mērogā zibens spēriena radītie postījumi var radīt briesmas cilvēkiem, mājlopiem vai īpašumam.

Lēmuma pieņēmējam jābūt ar augstu atbildības sajūtu. Viņam jāsaprot, ka ar relatīvi mazām izmaksām zibensaizsardzības izbūvē, viņš nodrošina ēkas aizsardzību no nodegšanas un sagrūšanas, kā arī cilvēku, mājlopu un ēkā esošā inventāra aizsardzību. Atgādinām, ka pamatojoties uz “Darba aizsardzības likumu” īpašniekam vai pārvaldniekam (juridiskajai personai) ir jānovērtē darba riska faktors savai zibensdrošībai un elektrodrošībai.

Latvijas apstākļos negaisa gada intensitāte ir 40-60 stundas gadā, taču mantiskie zaudējumi zibens iedarbības rezultātā sastāda daudzus tūkstošus eiro. Sevišķu vērību vajag veltīt objektiem ar metāliskiem jumtiem, ļoti augstiem objektiem un tādiem, kuri atrodas pērkona aktīvajā zonā – upju, ezeru tuvumā, virs apakšzemes ūdeņiem (ūdens āderēm), klajā laukā un pauguru virsotnēs, izolētām ēkām, radio un telekomunikāciju antenām, dievnamu torņiem. Jebkuru ēku var efektīvi aizsargāt ar zibensaizsardzības sistēmu palīdzību. Zibensaizsardzības sistēmas šos uzdevumus var pildīt tikai tad, ja tās ir pareizi ierīkotas, tāpēc zibensaizsardzības sistēmas jāuzstāda sertificētiem speciālistiem. Sertificēts speciālists ir persona, kuras tehniskās iemaņas, atbilstošas standartu zināšanas un pieredze padara viņu spējīgu veikt uzticēto darbu un apzināties iespējamās briesmas.

Pēc VUGD Latgales reģionālās brigādes Krāslavas daļas informācijas Krāslavas un Dagdas novados 2014. gadā 15 ugunsgrēki izcēlušies no elektrības īssavienojumiem un 3 no elektroiekārtu bojājumiem, kas sastāda 10% no gada kopējā ugunsgrēku skaita (179 ugunsgrēki), 1 ugunsgrēks izcēlies no zibens spēriena. Runājot par ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies no zibens spērieniem, statistika neatspoguļo reālo ugunsgrēku skaitu, faktiski šo negadījumu skaits ir krietni lielāks, jo par tiem netiek ziņots VUGD.

2014. gada maijā Dagdas novada Bērziņu pagasta zemnieku saimniecībā zibens spēriens trāpīja elektriskajā gaisvadu līnijā, kā rezultātā elektriskais lādiņš pa komunikācijām nonāca govju fermā, aizgāja bojā 7 govis, jo fermā nebija izbūvēta pat visvienkāršākā elektropotenciālu izlīdzināšanas iekārta.

2010. gada 22. maijā Daugavpils novada Maļinovas pagasta pārvaldes – Tautas bibliotēkas – Tautas nama ēkā iespēra zibens, kā rezultātā tā daļēji nodega. Pagasta pārvalde cieta aptuveni 80000 latu materiālos zaudējumus. Savulaik ēkā izbūvētā zibensaizsardzības sistēma nebija tehniski pareiza. 1999. gadā šajā pašā ēkā elektrības īssavienojuma dēļ izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā zaudējumi sastādīja 33450 latu, bet ēkas atjaunošanas būvdarbos vajadzēja ieguldīt 120000 latu.

Atgādinām, ka sevišķa uzmanība un kontrole jāpievērš sabiedriskajiem objektiem – skolām, bērnudārziem, valsts pārvaldes ēkām, Tautas namiem, Tautas bibliotēkām u.c., reliģiskajām kulta celtnēm – baznīcām, kapličām, tūrisma objektiem – atpūtas mājām un bāzēm, jo pieredze rāda, ka nelaimes gadījumu rezultātā rodas milzīgi materiālie zaudējumi.

2006. gada vasarā zibens spēriens izraisīja nopietnus bojājumus datorsistēmas elektroiekārtās kādā no Dagdas zonas pagasta padomēm. Pamatojoties uz “Datorsistēmu tehniskās ekspluatācijas prasībām” un ņemot vērā datu bāzu nozīmīgumu, rekomendējam veikt tehniski pareizu datorsistēmu zemēšanas izbūvi. Pretējā gadījumā rodas elektrobīstamība cilvēkiem, kuri lieto datorus, tiek traucētas un bojātas datorsistēmas (sevišķi pērkona laikā).

Rodas jautājums, kāda ir kvalitatīvas Latvijas un Eiropas Standartiem atbilstošas zibensaizsardzības sistēmas izbūves vērtība? Visā pasaulē cenas ir saistītas ar darba un materiālu kvalitāti. Jebkurā gadījumā zibensaizsardzības sistēmas izbūves vērtība būs daudz mazāka par to, ko radīs zaudējumi zibens spēriena rezultātā. Turklāt zibensaizsardzība ir liels pluss, ko ņem vērā īpašuma apdrošinātāji, pielietojot apdrošināšanas izcenojumu atlaides.

Nodarbojoties ar zibensaizsardzības sistēmu izbūvi kopš 1976. gada varam droši apgalvot, ka līdz šodienai no zibens spēriena nav cietusi neviena ēka vai būve, kur tika izbūvēta tehniski pareiza zibensaizsardzības sistēma.

Pavasaris un vasara ir brīnišķīgs, bet reizē bīstams gadalaiks. Parūpējieties par sevi ar zibensaizsardzības sistēmas izbūvi! Uzdāviniet sev mieru un drošību!

Pateicamies VUGD Krāslavas daļai par nepieciešamo datu sniegšanu šī raksta sagatavošanai. Tālruņi informācijai: 65625103, 29275604; e-pasts: volts_merijumi@inbox.lv

Informāciju iesniedza: Jānis Vītiņšsertificēta elektrotehnisko mērījumu grupa “VOLTS”

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324573
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv