Svinot Latvijas simtgadi, bibliotēkas darbinieki aicina iedzīvotājus uz pasākumiem, lai atcerētos izcilas personības, kas dzīvoja un strādāja Aglonā pagātnē un iepazīstinātu ar mūsdienu līdzcilvēkiem.
Šoreiz - tikšanās ar jaunu radošu personību. 18. aprīlī Aglonas novada centrālā bibliotēka aicināja iedzīvotājus uz Lauras Greizes grāmatas “Nolādētā” prezentāciju, fotogrāfiju un grafikas izstādi.
Lauras Greizes dzimtā puse ir Aglona – te viņa ir augusi, mācījusies Aglonas vidusskolā. Pēdējos sešus gadus jauniete dzīvo un strādā Rēzeknē. Viņa ir ieguvusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas diplomu, profesionālā maģistra grādu dizainā. Dzejas grāmata “Nolādētā” ir Lauras Greizes maģistra darbs, kurā viņa atklāja savas daudzpusīgās mākslinieciskās izpausmes – dzejošanu, fotografēšanu, veidojot īpašu grafisko dizainu. Grāmatas pamatteksti ir piedāvāti balti uz melna, nevis melni uz balta fona. Kā uzsver autore, dizains simbolizē atteikšanos no ierastajām normām un uzskatiem. Maģistra darbā – grāmatā- publicēti 56 dzejoļi un izmantotas 10 grafiski apstrādātas autores fotogrāfijas.
Izstādes atklāšana notika sirsnīgā gaisotnē. Pasākuma muzikālo fonu veidoja Guntas Gulbes-Kalvānes un Evitas Beātes Valaines priekšnesumi. Uz tikšanos ar Lauru atnāca viņas draugi, bibliotēkas darbinieki, bijušie skolotāji un tuvinieki. Aglonas vidusskolas skolotājas Monika Pušņakova un Valentīna Ondzule teica atzinīgus vārdus par bijušās skolnieces radošumu. Monika Pušņakova pieminēja arī citus izdevumus, kur bija publicēti Lauras Greizes dzejoļi, tostarp – Aglonas vidusskolas jauniešu radošo darbu krājums “13. vilnis”.
Cik aktuāli skan šīs rindas, kas rakstītas skolas laikā: “Brālīt, atgriezies mājās, tālās aizjūras zemes nav tavas mājas, tev ir jāatgriežas ar tādu pašu sparu, kā no trimdas atgriezās mūsu senči. Likteņu sliedes ir tās pašas bērnību dienu pēdas smilšukastē, toreiz mēs vēl ticējām pasakām, bet tagad mēs zinām, cik grūti iet, bet mēs turpinām iet. Kamēr karoga mastā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, tik ilgi mēs cīnīsimies par savu tēva sētu, par savu māju svētību, maizes riecienu un zilo ūdeni, par asarām un sāpēm, par prieku un laimi. Bet vislielākā laime tiešām ir ik rītu pamosties savā tēvu zemē, dzirdēt savu dzimto valodu un uz visām debespusēm kliegt – es esmu dzīvs, es esmu brīvs, es esmu latvietis, to neviens man nevar atņemt! Tā arī ir mūsu ticība visam labajam”.
Katrs no mums izjūt dzīvi savādāk. Māksla ļauj atklāt šo redzējumu arī citiem. Savu pasaules izjūtu gleznās, fotogrāfijā un dzejā mums atklāja Laura Greize.
Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv
