Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

No Nīcgales akmens Latvijā līdz 1500 m klints virsotnei Norvēģijā

Aglonas novada Aglonas bazilikas jauktā kora ASSUMPTA grupai jūlija sākumā bija brīnišķīga iespēja ciemoties skaistajā Norvēģijā. Par iespaidiem stāsta kora dziedātāja Alise.

Gatavojoties braucienam mēģinājumos mācījāmies speciāli gatavotu koncertprogrammu. Pirms doties iekarot Norvēģijas klintis, programmu izgavilējām uz Latvijas – Nīcgales dižakmens. Bijām nobažījušies kā izdosies – vai skanēs, vai būs klausītāji. Bet izdevās – bija daudz klausītāju, arī nodziedājām labi un droši vien tā jau būs kora tradīcija – starp Jāņiem un Pēteriem gavilēt uz Nīcgales akmens.

Un 2. jūlijā uzsākām skaisto ceļojumu. Uzreiz pirmajā vakarā notika mūsu uzstāšanās – koncerts uz prāmja. Daļai no mums tā bija jauna pieredze – dziedāt uz kuģa. Tas ir pavisam savādāk nekā parastā koncertzālē, jo ir pavisam citas emocijas,- kad tu atrodies tālu jūrā un aiz loga šūpojas viļņi. Par laimi pirmajā koncertā jūra bija mierīga. Koncertā mājupceļā jūra mūs nedaudz izšūpināja, jāsaka – sajūta bija pavisam neparasta.

Otrās dienas rītā jau skatījām Zviedrijas šēras. Izkāpjot Stokholmā satikāmies ar mūsu grupas gidu Juri. Nedaudz ielūkojāmies arī Zviedrijas ainavās.

Nonākot Norvēģijā daudziem atmiņā atausa dziesma skolēnu Dziesmu svētkos dziedātā dziesma “Kalniem pāri”.

No kalna lejā un atkal kalnā augšā, līkumojot pa šaurajiem kalnu celiņiem elpa aizrāvās gan no bailēm, gan no brīnišķīgā skata. Un kur vēl kalnu sniegotās virsotnes! Braucot pa šauro „Troļļu ceļu” ar 11 pagriezieniem, likās, ka tiešām aiz kāda līkuma varētu parādīties kāds trollis. Braucot arvien augstāk pavērās aizvien fantastiskāks skats, ar sajūsmu un nedaudz bailēm vērojām kā aiz mums paliek līkumotais celiņš.

Ar prāmīšiem devāmies pāri fjordu dzidrajiem ūdeņiem, vērojot kā no kalnu virsotnēm traucas lejā neskaitāmas upītes veidojot fantastiskus ūdenskritumus. Fjordi – tas ir viens no brīnumainās dabas lielākajiem mākslas darbiem, ko tā gadu gaitā ir izveidojusi. Īpaši iespaidīgs bija brauciens ar prāmi pa Norvēģijas fjordu karali Geirangeru.

Iekarojām Dalsnības klints (gandrīz 1500m) virsotni, kur gaisa temperatūra bija tikai +5 grādi, klints tīta miglā, salts vējš. Bija fantastiska sajūta šīs klints virsotnē dziedot Dziesmu par Aglonu. Jā, lēciens pamatīgs – no Nīcgales akmens 3 m augstuma līdz 1500 metru virsotnei!

Apmeklējām Norvēģijas Ledāju muzeju, kur noskatoties brīnišķīgu filmu, labāk sapratām, kā Ledājs ir veidojies. Paši arī nedaudz uzmetām aci nelielam ledāja gabaliņam.Bija iespēja redzēt stāvbaļķu baznīcu – šādas baznīcas ir tikai Norvēģijā, daudzas no tām arī darbojas. Ja norvēģu zemē ieraugām baznīcu, tas nozīmē, ka pie tās būs arī kapi; atsevišķi kapus nekur neredzējām.

Tuvojoties Bergenai, paviesojāmies arī slavenā norvēģu komponista E. Grīga mājā – muzejā. Uzzinājām daudz interesanta par komponista dzīvi, apskatījām viņa māju. Emocionāli izskanēja pie komponista kapa mūsu dziedātais gregoriskais dziedājums AVE MARIA. Mums bija vienreizēja iespēja dziedāt E.Grīga koncertzālē. Dziedot bija tāda sajūta ka pats Grīgs mūs dzirdēja. Ļoti patika pati norvēģiskākā pilsēta Bergena. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta (aiz galvaspilsētas Oslo) un atrodas Ziemeļjūras piekrastē valsts dienvidrietumos. Bergena lepojas ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Brigenes rajona daudzkrāsaino koka arhitektūru un interesanto zivju tirgu. Lai gan tiek apgalvots, ka Bergenā līst vairāk nekā 275 dienas gadā, mums laimējās – nelija. Iepazināmies ar Norvēģijas galvaspilsētu Oslo. Bijām tēlnieka Gustava Vīgelanna vārdā nosauktajā parkā, kurā atrodas vairāk nekā 200 skulptūras. Parks mūs sagaidīja ar spēcīgu liepziedu smaržu – ziedēja daudzās liepas. Apmeklējām iespaidīgo Oslo rātsnamu. Šajā ēkā pasniedz Nobela prēmiju. Šeit mēs sniedzām koncertu tūristiem. Tikām filmēti un fotografēti. Rātsnama zāle ir slavena ar izcilu akustiku.

Skaista, varena ir Norvēģijas daba: daudzveidīgie kalni – sniegoti , kalni ar skuju kokiem, kalni ar lapu kokiem, un pēc dažu stundu pārbrauciena – tundra ar nīkulīgiem kociņiem. Katrs izmantojām iespēju vasaras vidū – 6. jūlijā – nofotografēties sniegotā laukā. Brauciens izdevās pasakains un piedzīvojumiem bagāts. Šīs pavadītās dienas Norvēģijā paskrēja ļoti ātri un gribējās palikt ilgāk. Norvēģi mēdz teikt, ka katrs viņu zemē atstāj daļiņu sevis, tādēļ arī rodas vēlēšanās tur atgriezties. Paldies visiem tiem cilvēkiem, kas palīdzēja mums sarūpēt šo fantastisko braucienu – paldies Aglonas novada domei, uzņēmējam Daumantam Pfafrodam.
Foto: P.Stikāns


Informāciju iesniedza: Alise Jaseviča, Aglonas bazilikas kora ASSUMPTA dziedātāja

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv