Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Paliatīvā aprūpe

Kas ir paliatīvā aprūpe?
Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tās ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas (mājās vai slimnīcā), ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Paliatīvā aprūpe pacientiem ar noteiktām diagnozēm var tikt nodrošināta stacionārā, gan ambulatori – ģimenes ārsta uzraudzībā mājas vizīšu ietvaros.
Saņemot pakalpojumus paliatīvās aprūpes kabinetā, jāveic pacienta līdzmaksājums, izņemot gadījumus, ja pacients ietilpst, kādā no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Savukārt pacientiem, kuri saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, pacienta līdzmaksājums nav jāveic.
Lēmumu par pacientam nepieciešamo paliatīvo aprūpi pieņem ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts-speciālists. Ārstējošais ārsts var lemt sasaukt ārstu konsiliju, ja pacienta ārstēšana ir sarežģīta un nepieciešama vairāku specialitāšu ārstu konsultācija vai viedoklis, lai lemtu par pacienta iekļaušanu paliatīvajā aprūpē.

Ceļveži par pieejamiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latvijā:

Kam tiek nodrošināta paliatīvā aprūpe?

Paliatīvā aprūpe, tai skaitā arī ģimenes ārsta mājas vizītes, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, var tikt nodrošināta pacientiem ar:

  • humāno imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju;
  • ļaundabīgiem audzējiem;
  • encefalītu (ērču pārnēsāta slimība, kas izraisa ilgstošus nervu sistēmas darbības traucējumus);
  • mielītu (muguras smadzeņu iekaisums) un encefalomielītu (hroniskā noguruma sindroms);
  • centrālās nervu sistēmas slimībām;
  • multiplo sklerozi;
  • perifērās nervu sistēmas slimībām;
  • Myasethenia gravis (neiromuskulāra slimība, kas izraisa skeleta muskuļu vājumu);
  • sirds mazspēju;
  • cerebrovaskulārām slimībām (smadzeņu darbības traucējumi, kā, piemēram, sekas pēc insulta);
  • barības vada, kuņģa un divpatdsmitpirkstu zarnas slimībām;
  • izgulējumiem;
  • muguras smadzeņu bojājumiem.*

*Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem, kuru pamata diagnozes kods ir B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods – Z51.5.
Vairāk par paliatīvo aprūpi lasiet Nacionālās veselības dienesta interneta vietnē .

Avots: Nacionālais veselības dienests

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv

  • Meklēt lapā

  • Sadaļas

  • Tematiskās ziņas

  • Jaunākie raksti

  • Jaunākais forumā

  • Rakstu arhīvs

  • Baneri

    Latvijas Republikas Saeima

    Latvijas Republikas Prezidents

    Latvijas Republikas Ministru kabinets

    LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS

    ziņo KNAB

    Eiropas Savienibas

    LV.lv

    Eiropas Regionalas attistibas fonds (ERAF)

    Eiropas Socialais fonds (ESF)

    Latvija, e-latvija, celvedis

    Valsts regionalas attistibas departaments

    Eiropas Savienibas strukturfondi

    Eiropas Lauksaimniecibas fonds lauku attistibai (ELFLA)

    Klimata parmainu finansu instruments

    Lauku atbalsta dienests

    EKOTUR

    LMT Latvijai

    E-veselība

    Bērnu tiesības

    Altum

    NVA vakanču portāls

    Kraslavas mezsaimnieku apvieniba

    Kaimiņu ceļš

    Elektrības piedāvājums

    Latgale biznesam

    LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS