Ņemot vērā, ka ar Eiropas parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) spēkā stāšanos 2018.gada 25.maijā publiskajā telpā un Veselības ministrijai adresētajās iedzīvotāju vēstulēs aktualizēta diskusija par ārstniecības iestāžu prasībām ārstniecības pakalpojumu saņemšanai bērniem, Veselības ministrija vērš uzmanību:
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 7.panta astoto daļu un 15.panta ceturto daļu pirmās vai neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus – izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Gadījumā, ja pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, pacients šo dokumentu uzrāda, tiklīdz tas ir iespējams.
Veselības ministrija skaidro, ka minētās prasības attiecas arī uz ārstniecību bērniem, tāpēc bērniem pirmās vai neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību, primāri veicami neatliekamie pasākumi (ārstniecība). Bērna identitātes, kā arī bērna vai tā likumisko pārstāvju piekrišanas turpmākajai ārstēšanai noskaidrošana ir sekundāri risināmi jautājumi, kad novērsti draudi bērna dzīvībai.
Attiecībā uz pārējiem gadījumiem, kad risināmi ar bērna ārstniecību saistīti jautājumi, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pacientu tiesību likuma 13.panta pirmajai daļai nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Savukārt saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13.panta otro un trešo daļu nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja ir saņemta viņa piekrišana, izņemot gadījumu, kad pacientam tiek sniegta pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta piekrišanu. Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir šā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturtā daļa noteic, ka persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, vienīgie likumiskie pārstāvji, kam ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Līdz ar to tieši uz bērna likumiskajiem pārstāvjiem gulstas atbildība bērna veselības aprūpes jautājumos, tajā skaitā arī par valstī noteikto prasību ievērošanu, kas noteiktas attiecībā uz bērnam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta trešajam punktam ārstniecības iestādes pamatuzdevums ir ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana, savukārt bērna vecākiem ir pienākums nodrošināt, lai nebūtu šķēršļu ārstniecības iestādēm šos pakalpojumus sniegt. Tieši bērna vecāki ir atbildīgi par bērna nogādāšanu un pavadīšanu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, par piekrišanas sniegšanu bērna ārstniecībai, tajā skaitā pilnvarojot citu personu pārstāvēt bērna intereses ārstniecības iestādē, kā arī par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un uzrādīšanu.
Ņemot vērā minēto, lai ārstniecības iestāžu prasības nekavētu iestādi veikt tās pamatuzdevumu – sniegt ārstniecības pakalpojumus – un neierobežotu pacienta tiesības saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, Veselības ministrija aicina, vērtējot ārstniecības iestādes pienākumus bērna likumiskā pārstāvja identificēšanā, ņemt vērā samērīgumu, un gadījumos, kad persona, kura pavada bērnu ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, mutiski apliecina, ka ir bērna māte vai tēvs, kā arī uzrāda gan savu, gan bērna personu apliecinošu dokumentu, neapšaubīt bērna likumiskā pārstāvja piekrišanu konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumos, kad persona, kas pavada bērnu ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, norāda, ka nav bērna vecāks, šai personai nepieciešams bērna vecāka pilnvarojums pārstāvēt bērna intereses ārstniecības iestādē, vienlaikus uzrādot savu un bērna personu apliecinošu dokumentu.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv
