Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Pasākums Aglonas novada centrālajā bibliotēkā “Dižajam Latgales dēlam un Aglonas ģimnāzijas direktoram Aloizijam Brokam – 120”

Mēs šogad svinam Latvijas simtgadi. Un vai drīkstam neatcerēties šogad cilvēku, kura ieguldījums Latgales garīgajā, kultūras un saimnieciskajā darbībā ir tik nozīmīgs Aglonai, Latgalei un visai Latvijai.

Pasākumā piedalījās ciemiņi no Varakļāniem, no A. Broka dzimtās vietas – priesteris Viktors Naglis, Varakļānu novada Stirnienes tautas nama vadītāja un A. Broka radiniece Ieva Zepa, garīgās mūzikas kora “Reversium” solisti, draudzes locekļi no Krustpils.  Ar savām atmiņām par iepriekšējām tikšanās reizēm  dalījās  atmiņu vakaru rīkotāji – Janīna Streiķe un Marija Kondraņicka. Ar prezentāciju par dižo Aglonas saimnieku A. Broku uzstājās arī Aglonas internātvidusskolas skolniece Annija Rateniece, kura piedalījās Latvijas Okupācijas muzeja konkursā “Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi”.

  Visi, kas dalījās savās pārdomās par A. Broku, uzsvēra, ka šī cilvēka dzīve un mocekļa nāve ir apliecinājums tam, cik daudz var izdarīt savas tautas labā ar dziļu ticības mīlestību, ar neatlaidību, uzņēmību un darbīgumu, ar mīlestību un līdzjūtību pret līdzcilvēkiem. Tāpēc viņa piemiņa tiek glabāta cilvēku atmiņās un nostāstos, viņa dvēsele gluži kā svece virs Dievmātes altāra līksmi plīvo starp mums.  Šo labvēlīgo starojumu sajutām visa pasākuma laikā. Mēs atcerējāmies dižu priesteri, garīgo audzinātāju, labu saimnieku, kas bija apveltīts ar fenomenālām darba spējām. Un te ir vietā teiciens “Jo cilvēks ir dižāks un gudrāks, jo viņš ir vienkāršāks.” Un tāds bija Aloizijs Broks. Mana vecmamma par šo cilvēku runāja ar lielu pietāti un dziļu cieņu. Viņa stāstīja :” Kad nesu piena kannas uz pienotavu  un garām brauca priesteris zirga pajūgā, viņš palēnināja  zirga gaitu un, jau no attāluma sveicināja, noņemdams manā priekšā cepuri. “Liekas, nu kas viņa bija, – parasta lauku sieviete, bet priesteris noņem viņas priekšā cepuri… Tas liecina, ar kādu cieņu pret līdzcilvēkiem  viņš ir dzīvojis. Viņš neprata samierināties ar netaisnībām un ļaunumu, ko izraisīja karš, tāpēc arī tika samalts kara izraisītajās moku dzirnavās. Viņš tika nonāvēts  Vācijas koncentrācijas nometnē, bet viņa piemiņa dzīvo un dzīvos Latgales un Aglonas cilvēku piemiņā. Īpaši ir jāuzsver viņa ieguldījums Latgales kultūras vēsturē. Svēto rakstu tulkojums katrai  valodai ir gatavības apliecinājums. Tā valoda, kurā ir svētie raksti, vairs neiznīkst, tā dzīvo.

Ar dziesmu “ Ceļīs, bryoļ!” noslēdzām šo gaišo atmiņu pasākumu, cerot, ka tās vērtības, ko viņš mums ir atstājis, nekad nepazudīs un vienmēr būs cieņā. Lai vienmēr spoži atmirdz mūsu trešā zvaigzne!

FOTOGALERIJA

Informāciju iesniedza:  Dzintra Savitska, Aglonas novada centrālās bibliotēkas vadītāja

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv