Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Pilnveidota un uzlabota makšķerēšanas iespēju izmantošana Latvijas ūdeņos

18.februārī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas pilnveidos un uzlabos makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos.

Jaunie noteikumi veicinās jūras makšķerēšanas (trolinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos: makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks limitēts. Šeit jāuzsver, ka daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā attīstās un ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā. Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Vārds “caurtece” nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās diskusijas un strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.

Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju. Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, vai dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte. Noteikumos būs arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām. Reņģēm noteikts loma apjoma limits – tie būs 10 kilogrami. Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.

Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

Avots: Zemkopības ministrija

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv