Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Pūpolsvētdienas sveicieni

 Šodien tiek svinēta Pūpolsvētdiena, kas iezīmē klusās nedēļas sākumu jeb Lieldienu gaidīšanas laiku.
 Dažādi Pūpolsvētdienas ticējumi
Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam brīv’ citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: “Ne es peru, pūpols per!”
Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot cilvēkus ar pūpolainu vītolu zariem un sakot: “Slimība ārā, veselība iekšā!”, tad slimības nelīpot.
Pūpolu dienas rītā jāsalauž pūpoli un ar tiem jāper tas cilvēks, kam grib labu vēlēt, un jāsaka: “Esi mīksts un apaļš kā pūpols!”
Pūpolu svētdienā puiši kūla meitas ar pūpoliem un par to meitai bija Lieldienās puišam jādod ola.
Pēršana pūpolsvētdienā
Tas, ka agrāk pēršana ir bijis ļoti nopietns process, liecina tā daudzie nosaukumi. Daļa no tiem atvasināti no darbības vārda «pērt» sinonīmiem: kulšana, pūpološana, pūpūlāšana, virbošana, ērbošana. Arī skaitītie pantiņi ir bijuši dažādi:
•    Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
•    Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.
•    Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

Lai atlikušais gads būtu veiksmīgs
Lai atlikušais gads būtu labs un visādi sekmīgs, Pūpolu svētdienā jāievēro dažas svarīgas lietas:
•    Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
•    Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.
•    Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
•    Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās  tad dzīve ejot visu gadu labi.
•    Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.
•    Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.
•    Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.
•    Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas visu gadu būs lāča miegs.
•    Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm.
•    Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
•    Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.
•    Laužot zarus, tie arī jāaplūko: ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru būs maz kartupeļu; ja pūpolu daudz  raženi augs zirņi un pupas.
•    Kad visi nopērti un novēlēta veselība, pūpolzarus aizsprauž aiz sijas vai noliek kur citur redzamā vietā tie tad nu visu gadu kalpo par peramajiem žagariem neklausīgiem bērniem…
•    Ar pūpolu zariem izpušķo arī kūti, lai lopi labi padodas.
•    Pēc tam, kad nopērti mājinieki, saimnieks un saimniece dodas uz laidaru – nopērt mājlopus, lai arī tie visi gadu būtu veselīgi. Ar pūpoliem nopērtās govis ir veselīgas un pienīgas, tām vilki neiet klāt.
•    Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta,  tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
•    Govīm šajā rītā iesaka iedot sautētus sīpolus: tad būs vairāk krējuma pie piena.
•    Lai govis vasarā nebizotu, tām no paša rīta jānoberž muguras ar ledu vai sniegu.
•    Perot jērus, kumeļus, telēnus, skaita: «Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!»
•    Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.

Pūpolzarus neizmet!
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest  tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324573
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv