Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Saudzē savu ezeru!

Jau trešo gadu Latvijā līdz ar pārējām piecām biotopu grupām tiek vērtēti arī Latvijas saldūdeņi. Triju sezonu ietvaros plānots apsekot 2 000 Latvijas ezerus un upes ar kopgarumu 40 000 kilometri. Līdz šim apsekoto ezeru, upju dati liecina, ka izcila vai laba kvalitāte ir tikai pusei Latvijas ezeru un nedaudz vairāk kā trešdaļai upju posmu.

Ikdienā saldūdeņi veic daudzas funkcijas, kas cilvēka acij paliek apslēptas, piemēram, tas ir dzīvības un pašattīrīšanās nodrošinātājs, daudzveidīga dzīvotne un migrācijas koridors, plūdu un palu regulētājs, klimata veidotājs utt. Tie var veikt visu augstākminēto iekams paši ir tīri. Diemžēl cilvēka darbībai ir ļoti liela nozīme saldūdeņu kvalitātes izmaiņu procesā.

Par labu saldūdens kvalitāti liecina ne vien ūdens dzidrība, bet arī tajos augošie retie un īpašie augi, kuri izzūd līdz ar kvalitātes pazemināšanos. Tā kā trešdaļa Latvijas upju ir regulētas un pārveidotas par grāvjiem, tās ir zaudējušas ne tikai savu ainavisko, bet arī bioloģisko vērtību. Šādas upes veic tikai  ātrāku ūdeņu novadīšanu, bet dabiskai upei raksturīgo vērtību tām vairs nav. Upēs uz izmiršanas robežas ir ziemeļu upespērlene, tīru ūdeņu indikators, kas reiz bija plaši sastopama Vidzemes ūdeņos. Savukārt par ezeriem jāsaka, ka Latvijas “zelta fonds” ir lobēliju – ezereņu ezeri (1% no visiem ezeriem). Tajos ar baltiem ziediem vasaras mēnešos uzzied Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ūdeņu indikatorsuga. Tā sastopama vairs 25 Latvijas ezeros, lai gan pirms 100 gadiem šādu ezeru skaits bija divtik lielāks. Ja šiem augiem nepatīk piesārņojuma radītās izmaiņas, cik ilgi tās patiks cilvēkam?

Ikvienu biotopu ietekmē cilvēka darbība, bet jo īpaši jūtīgi ir saldūdeņi. Jo viss, kas notiek uz sauszemes, ezera vai upes sateces baseinā, tas nonāk tuvumā esošajā ūdenī un maina tā  kvalitāti. Turklāt ietekme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida un intensitātes. Vislielākais drauds saldūdeņu kvalitātei ir 1) augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, 2) neattīrītie notekūdeņi, 3) notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat tos ietekmē arī līdzās esoša intensīva mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki. Ar atpūtniekiem saldūdeņos nonāk liels daudzums ķīmisko savienojumu: no rīta iepūstās smaržas, matu vai skūšanās putas, lietotais dezodorants, līdz ar peldkostīmu un citiem apģērbiem arī veļas pulvera, veļas mīkstinātāja un pat balinātāja saturs, nemaz nerunājot par fosfātu, kas rodas no cilvēka vielmaiņas galaproduktiem (urīns un mēsli).

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv

  • Meklēt lapā

  • Sadaļas

  • Tematiskās ziņas

  • Jaunākie raksti

  • Jaunākais forumā

  • Rakstu arhīvs

  • Baneri

    Latvijas Republikas Saeima

    Latvijas Republikas Prezidents

    Latvijas Republikas Ministru kabinets

    LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS

    ziņo KNAB

    Eiropas Savienibas

    LV.lv

    Eiropas Regionalas attistibas fonds (ERAF)

    Eiropas Socialais fonds (ESF)

    Latvija, e-latvija, celvedis

    Valsts regionalas attistibas departaments

    Eiropas Savienibas strukturfondi

    Eiropas Lauksaimniecibas fonds lauku attistibai (ELFLA)

    Klimata parmainu finansu instruments

    Lauku atbalsta dienests

    EKOTUR

    LMT Latvijai

    E-veselība

    Altum

    NVA vakanču portāls

    Kraslavas mezsaimnieku apvieniba

    Kaimiņu ceļš

    Elektrības piedāvājums

    Latgale biznesam

    LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS