Godinot Latvijas valsts simtgadi, Bibliokuģa „Krišjānis Valdemārs” komanda Latvijas simtgadi sagaidīs Zilo ezeru zemes zīmē. Lai gan paša Bibliokuģa enkura vieta ir Vidzemes jūrmalā – Salacgrīvas bibliotēkā, šoreiz uz kartes atzīmēts kurss uz Latgali, kur laikā no 21. februāra līdz pat maija vidum paredzētas 19 tikšanās ar jūru. Tie būs izziņas braucieni mūsu jūrnieku un jūrniecības arodu popularizēšanai Baltinavas, Kārsavas, Tilžas, Rugāju, Viļakas, Rudzātu, Riebiņu, Vārkavas, Preiļu, Aglonas, Dagdas, Ludzas, Ciblas, Zilupes, Špoģu, Krāslavas, Viļānu, Ilūkstes un Dricānu vidusskolās.
Bibliokuģa komandā ietilpst jūrnieki, Latvijas Jūras akadēmijas studenti, mākslinieki un literāti, un – neapšaubāmi – bibliotekāri. Notikusi jau pirmā darba grupas sēde, kurā precizēts braucienu grafiks un līdzbraucēju skaits. Projektu “Bibliokuģis Latgalē: 19 tikšanās ar jūru” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Latvijai – 100” un Salacgrīvas novada dome.
Bibliokuģis 20. martā plkst. 11.00 piestās Aglonas internātvidusskolā un 15.00 Aglonas centrālajā bibliotēkā, lai tiktos ar skolēniem un pastāstītu par profesijām, kas saistītas ar jūru, jo tā ir viena no mūsu valsts bagātībām, uz ko jau 19. gs. otrajā pusē norādīja jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs, sakot: „Latvji, brauciet jūriņā, zeltu krājiet pūriņā!”. Projektu “Bibliokuģis Latgalē: 19 tikšanās ar jūru” atbalsta VKKF mērķprogrammā “Latvijai – 100” un Salacgrīvas novada dome.
Bibliokuģis radās pirms 2 gadiem ar domu uzsākt rīcību, lai veidotu labāku Latviju, dotu jaunus impulsus Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanā. BIBLIO – Bibliotēka piepildīta ar zināšanām, KUĢIS – kustība šo zināšanu nodošanai tālāk. Pēdējo divu gadu laikā Bibliokuģa komanda (bibliotekāri, skolotāji, jūrnieki, literārie darbinieki u.c. atbalstītāji) veltīja savu darbu skolēniem, jauniešiem, lai piedāvātu iespēju un padomu, kā dzīvot nākotnē un, galvenais, kurā valstī dzīvot. Bibliokuģa ideja dzima Salacgrīvā, tāpēc sākām savu darbu ar tuvāko apvidu – Salacgrīvas novadu. Turpmāk viesojāmies skolās, Jaunsargu nometnēs Vidzemē, Kurzemē. Galvenā sarunu tēma – ikvienam mācoties, iegūstot zināšanas iespējams kļūt par darba darītāju, kas nodrošina labklājīgu dzīvi Latvijā. Ikviena profesija ir godājama, taču Bibliokuģis īpaši pievērsies profesijai – jūrnieks. Ne tikai tādēļ, ka vēl aizvien pasaulē trūkst 40 000 jūras virsnieku, ne tādēļ, ka Latvijas jūrnieki ir vieni no augstāk novērtētajiem pasaules reitingā, bet tādēļ, ka jūra ir Latvijas pamatbagātība, ka šajā resursā tiek gaidītas jaunas darba rokas. Bet pats galvenais, kļūstot par jūrnieku, paveras iespēja stiprināt piederības sajūtu Latvijai, pierādīt mīlestību pret savu zemi, dot dzimtenei sava darba augļus naudas izteiksmē, tādejādi stiprinot valsts izaugsmi. Kā ? Vispirms labi, atbildīgi mācoties, daudz lasot. Nospraust mērķi – iestāties jūrskolā, Jūras Akadēmijā, kļūt par jūrnieku. Strādāt par jūrnieku gan dzimtenē, gan tālās zemēs. Pelnīt naudu ģimenei, maksāt nodokļus Latvijai. Un pāri visam – dzīvot Latvijā. Nebraukt prom laimi meklēt ārzemēs. Jūrnieks nostrādā 3 mēnešus pasaules jūrās un tad atgriežas attiecīgu laiku Latvijā, šeit dzīvojot silda Latvijas “ekonomiku”. Kuģa kapteinis pelna ap 15 000 dolārus mēnesī !
Tātad Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” komanda ir gatava ieinteresēt jauniešus kļūt par jūrniekiem.
Gints Šīmanis, Bibliokuģa Bocmanis – filologs un žurnālists, kura vārds gadu gadiem savijies kopā ar jūras tematiku. Viņš ilgu laiku bija avīzes “Jūras Vēstis” redaktors. No 2004. gada producēja LTV-1 kanālā raidījumu “Latvji, brauciet jūriņā !” un tā ciklus. No 2004. gada līdz 2013. gadam veidoja daudzas dokumentālās videofilmas par jūras tematiku. Īpaši G.Šīmanis pētījis Krišjāņa Valdemāra dzīvi un daiļradi, kā rezultātā radās monogrāfisks apcerējums “Krišjānis Valdemārs. Apgaismības centieni”. Tāpat uzmanību piesaista un ir plašai publikas daļai pazīstamas daudzas publikācijas dažādos laikrakstos, žurnālos, rakstos par Kr. Valdemāru, jūrniecību.
Raivis Struncēns – fotogrāfs, videooperators un PR veidotājs, kurš jau trešo gadu sociālajos tīklos dokumentē Bibliokuģa aktivitātes. Viņš ir arī EUCOW Fonda dibinātājs, kurš regulāri sociālajos tīklos ievieto paša veidotos sižetus par Latvijas jūrniecības aktualitātēm. Fonda zīmoli ir uzraksti: “Latviete”, un “Latvietis”, kas rotā kreklus, cepures, uzlīmes u.c. Fonds šīs lietas dāvina cilvēkiem, kuri ir pelnījuši rotāties ar tādiem, jo sirdī un dvēselē ir īsteni Latvieši. Komandas sastāvā būs arī citi viesi.
Informāciju iesniedza: Hedviga Inese Podziņa, Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja
Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T. 65324570
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv
