Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Vai Aglonas novadam ir nepieciešamas politiskās reformas?

Pēc    administratīvi  teritoriālās reformas 2009.gadā,  mūsu valsts   izmainīja  savu struktūru un sāka virzīties pa  savādāku  attīstības ceļu, kur īpaša  nozīme kļuva novadiem. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstītas, spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.  Šī   reforma  ir devusi iespēju  būt  patstāvīgākiem  un rīcībspējīgākiem savā novadā.

Šobrīt paskatoties uz novada attīstību pēc reformas varam secināt, ka daudzi novadi attīstās atbilstoši reformas iecerētajam, bet daudzos novados ir jūtams regress. Atbilstošās ministrijas veica petījumus un secināja, ka novados, kur jūtams regress ne vienmēr ir vainīgs ražošanas uzņēmumu trūkums, bezdarbs, nesakārtota infrastruktūra, bet gan paša novada  vadītāju, deputātu nekompetence daudzās jomās, tā rezultātā rīcības  ir tuvredzīgas, un to sekas aiz sevis  nes bezsaimnieciskumu un resursu zudumu.

Aglonas novads teritoriāli ir izveidojies no bijušā Krāslavas rajona pašvaldībām: Škeļtovas, Grāveru, Kastulinas un bijušā Preiļu rajona pašvaldības Aglonas pagasta. Neliela teritorija ar aptuveni 4 382 iedzīvotāju skaitu.

Vēsturiski  ir izveidojies  tā, ka  pašvaldība  Aglonas novadā ir lielākais  darba devējs , bet vai šāda situācija   sekmē   efektīgu  saimniekošanu  un objektīvu  demokrātijas  būtību? Vai kāds Aglonas novada pašvaldības iestādes vadītājs, redzot  domes lēmuma neizbēgamas nogatīvās sekas, atļausies paust savu viedokli, zinot, ka tas var draudēt ar amata zaudēšanu? Vai kāds iestadē strādājošais atļausies paust savu nostāju  ietādes vadītājam, kurš ar savu klusēšanu apliecina piekrišanu domes lēmumam? Ikviens šajos ekonomiskajos apstākļos domā par sevi, savu ģimeni. Tas ir saprotami, taču šāda rīcība ir tuvredzīga. Sabiedrības klusēšana un samierināšanās ar notiekošo ir kā zaļā gaisma šādiem domes lēmumiem. Un kādu dienu, kad netaisnības mērs būs pilns sabiedrība sāks runāt, taču lēmums būs izpildīts un sekas būs neizbēgamas. Daži lēmumi var nest neatgriezeniskas  negatīvas sekas tikai pēc daudziem gadiem, kad šo lēmumu radītāji  sen būs jau aizmirsti, bet ar seku radītām neērtībām būs jāsaskaras mums, sabiedrībai kopumā.

Lielākais  naudas koncentrācijas  avots mūsu reģionā   arī   ir Aglonas  novada budžets, kurš  ir dotēts  no valsts uz citu pašvaldību budžeta, novada budžets ir  kā slimnieks reanimācijas palātā, kurš pieslēgts dzīvības uzturēšanas sistēmām. Ja sistēmu atslēdz novads aiziet bojā. Valsts šādu situāciju nepieļauj, taču kā iepriekš minēju, novadu reforma dod novadiem brīvu izvēli vai nīkuļot pie šāda veida reanimācijas sistēmām, vai arī racionāli, pārdomāti un talredzīgi izmantojot dotās dotācijas atlabt, izveseļoties un kļūt stipram novadam, konkurētspējīgam darba tirgū, ražošanas tirgū, tūrismā.

Tāpēc jebkura   kļūda politiskajos un  finansiāli  saimnieciskajos lēmumos un rīcībā var nest ļoti  smagas, neatgriezeniskas sekas, un lielā vai mazā mērā izraisīt ķēdes  reakciju un atspoguļoties uz visiem sabiedrības slāņiem kopumā. Tātad tā ir mūsu kopējā atbildība.

Kā mēs varam  mainīt doto situāciju?

Vajag radīt priekšnosacījumus  un augsni normālai novada attīstībai. Kādi ir starptautiskie nosacījumi jebkura reģiona, tai skaitā novada attīstībai?:

  1. Resursu esamība šajā novadā.( Teritorija, iedzīvotāji, finanses)
  2. Politiskā stabilitāte novadā.
  3. Novada domes spējas resursus efektīgi izmantot, radīt  pievienoto vērtību ikvienai darbībai.
  4. Labvēlīgi apstākļi uzņemējdarbības, transporta, publisko pakalpojumu, inovācijas, kultūras un radošo industriju attīstībai.
  5. Sadarbība ar vietējām un starptautiskajām organizācijām līdzekļu piesaistei.

 

Ja izvērtējam galvenos novada attīstības nosacījumus, tad varam secināt, ka Aglonas novadā :

Resursu esamība ir pašpietiekama- teritorija 392,7 km2 , iedzīvotāju skaits_aptuveni 4 382, novada budžets aptuveni 2137722 ( 2,13 miljoni)  latu apmērā.

Labvēlīgi apstākļi uzņemējdarbības, transporta, publisko pakalpojumu, inovācijas, kultūras un radošo industriju attīstībai.

Novadā ir izveidotas atbilstošas struktūrvienības, kas aktivizē un attīsta augstāk minētās nozares. Par to kā šīs struktūrvienības strādā un  sevi attaisno runāsim nākamajos rakstos.  Tā kā pieredze rāda, ka neviena sistēma nevar būt perfekta, bet tai jatiecas uz to, tad vairāk analizēsim kā strādā Aglonas novadā jaunizveidotās struktūrvienības, cik lietderīgi tiek izmantoti līdzekļi, kas traucē šīm struktūrvienībām pilnveidoties un sevi pierādīt. Kopumā ņemot, Aglonas novadam izveidojoties, nepieciešamās struktūrvienības novada attīstībai ir radītas, taču to darbību bieži vien negatīvi ietekmē domes pieņemtie lēmumi, kas ir tuvredzīgi un nesaimnieciski.

Sadarbība ar vietējām un starptautiskajām organizācijām līdzekļu piesaistē.

Aglonas novadā  darbojas vairākas NVO: Mednieku biedrības, ,,Aglonas izglītības veicināšanas biedrība,,  ,,Latgales vecticībnieku biedrība,,  ,,Neaizmirstule,,  ,,Samba,, ,,Valķīra-Valkyrie,, u.c.

Iepazīstoties ar realizētajiem un nākotnes projektiem, kas tiek atspoguļoti Aglonas novada attīstības plānojumā,  secinam, ka novads sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un piesaista daudz līdzekļu novada attīstībā. Vienlaicīgi tiek realizēti KPFI, ERAF, ESF, ELFLA u.c. projekti. Turpmāk rakstos analizēsim šo projektu lietderīgumu un saimnieciskumu.

Politiskā stabilitāte novadā. Novada domes spējas resursus efektīgi izmantot, radīt  pievienoto vērtību ikvienai darbībai.

Par to vai Aglonas novadā ir politiskā stabilitāte, cik lielā mērā domes vadība atbilst ieņemamam amatam un cik  lemtspējīgi ir deputāti laikam ir pārliecinājies ne tikai Aglonas novada iedzīvotājs, bet arī paši domes darbinieki, deputāti un potenciālie novada investori.

Atzinums diemžēl nav par labu esošai varai. Domes darbinieki ir spiesti ievērot likumu un pildīt deputātu lēmumus, bieži vien apzinoties sekas, bet miera labad noklusējot un izliekoties nemanot notiekošo. Dažreiz māc bažas, ka domes darbinieks nevis izliekas, ka nesaprot, bet realitātē arī neizprot lietas būtību, lēmuma loģiku, likumsakarību un sekas, ko tas nesīs.

Par to, ka Aglonas novadā ir politiskā krīze, liecina pazīmes:,

  • Sabiedrības viedoklis nesakrīt ar deputātu viedokli; . /daudzkārt/
  • Informācija netiek pasniegta sabiedrībai savlaicīgi;/kā, piemērs,Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža vizīte Aglonas novadā šī gada 4.augustā. Informācija domes priekšsēdētājam zināma  vairākas dienas iepriekš, sabiedrībai tiek pasniegts iepriekšējā dienā plkst: 23:00 caur www.aglona.lv ar atpakaļejošu datumu 2. augustu, aicinot sabiedrību uz ministra apsveikumu estrādē nakamās dienas plkst: 12:00.., Saprotams, ka estrāde bija tukša, uz to ministram tika atbildēts, ka sakarā ar ministra vizīti pasākumu atcēla uz 13:00. Ministram tas likā aizdomāties, kāpēc Aglonas novada vadība atceļ pasākumu un neļauj sabiedrībai tikties ar ministru. /
  • Informācija apzināti tiek slēpta; / ne tikai no sabiedrības, bet arī no domes darbiniekiem. Par ministra vizīti Aglonas novadā daudzi  domes deputāti vispār netika informēti un atbildīgās personas netika pieaicinātas. Viens no galvenajiem vizītes mērķiem bija Aglonas novada tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības iespējas, taču Aglonas novada UAC vadītāja I.Gražule no domes puses netika uzaicināta. Dome neuzskatīja par vajadzību pieaicināt UAC  vadītāju. Citās domās bija pats ministrs, tāpēc  tikšanās reizē tika ņemta ne tikai UAC vadītājas partejiskā piederība, bet arī darba amata apraksta kārtībā noteikto funkciju izpilde.
  • Informācija ir sagrozīta un neatspoguļo īsto lietas būtību, tādējādi rada pārpratumus;/ /V.Gribuškas un M.Mežinieces lieta u.c., Cirīšu HES lieta ,, Saules veikala atsavināšanas lieta u.c./
  • Potenciālo investoru, uzņēmēju utt. klātbūtnē tiek risināti politiska rakstura jautājumi;(daudzkārt)
  • Domes vadība ignorē tiesas spriedumus;( V.Gribuškas lieta)
  • Lēmumu pieņemšanā netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis;
  • Problēmu risināšanā iedzīvotāji meklē atbalstu un palīdzību pie citu pašvaldību atbilstošajiem speciālistiem vai izmanto maksas pakalpojumus.
  • Deputātu nesagatavotība sēdēm( likumprojektu neesamība lemjamajiem jautājumiem, finansu atskaišu trūkums u.c.)

Novada domei nepiemīt  augstas spējas saskatīt novada esošos resurus, to izmantošanas efektivitāte arī ir zema. Pievienoto vērtību rada pēc nejaušības principa, ko apliecina daudzi realizētie projekti.

Veidojoties ,, krāslavas,, ,, aglonas,, politiskajai mutācijai izveidojās Aglonas novada esošā vara, kas periodiski mainījās bija nestabila, principiāli un politiski piederīgi kropla un nodevīga gan no vienas gan otras puses. Šo politisko nestabilitāti deputāti izmantoja gan savos savtīgajos darījumos, gan jaunu struktūrvienību radīšanā, gan amatu sadalē, gan atriebē vienam pret otru. Tad kad novads ir pieslēgs kā slimnieks pie reanimācijas sistēmas, kur katra darbība patērē laika resursu, līdzekļus, kas gan var būt jaukāks par to, ka šis slimnieks deputātu darbības vai bezdarbības dēļ lēkā pa gultu neļaujot reanimēties.

Tur kur ir karš tur nav miera, kur nav miera tur ir haoss, kur ir haoss, tur nav likuma un tā ievērošanas, kur nav likuma tur ir visatļautība, ko var izmantot jebkuršs savā labā.

Lai Aglonas novadā sāktos attīstība ne tikai uz papīra kā padomju laikos izpildot piecgades plānus, bet arī realitātē ir jāpanāk politiskā stabilitāte. Pašvaldību vēlēšanās jāievēl tādi cilvēki, kas spēj saskatīt likumsakarības un paredzamās sekas tālredzīgi. Cilvēki, kuri spēj strādāt komandā. Cilvēki, kuri spēj analizēt, nepieļaut kļūdas, bet ja pieļauj atzīt savas kļūdas, uzņemties atbildību, mazinot postu un labot tās. Jāievēl tādi cilvēki, kas ,,gudrību,, ,, prasmi risināt jautājumus,, uzskata par sabiedroto nevis par ienaidnieku. Un šādu cilvēku atrašana starp Aglonas novada iedzīvotajiem ir visas sabiedrības uzdevums. Politisko nestabilitāti  vai stabilitāti novadā rada pati sabiedrība- vēlēšanu rezultātā. Ja novadā būs kārtīgs saimnieks, patstāvīgi lemtspējīgi deputāti, nevis politiskās  marionetes, darbs tiks virzīts uz iedzīvotāju kvalitatīvu apkalpošanu un novada attīstību.

Lai novads varētu ekonomiski veselīgi attīstīties ir jaizmaina nodarbinātības politika.  Jaizmaina neveselīga bilance, ka Aglonas novada pārvalde ir lielākais darba devējs. Tas nav jadara vienas dienas laikā, bet pakāpeniski, radot jaunas darba vietas privātajā sektorā, lai neciestu cilvēku labklājības līmenis un nevairotos bezdarbnieku skaits.

Tāpēc, ar domes  atbalstu, precīzāk, caur uzņēmējdarbības   atbalsta  centru  jārada  normāli priekšnosacījumi   privāta sektora  attīstībai, iesaistot tos projektos arī administrēt , sekot,  lai tie simtpocentīgi realizētos un uzņēmējs  justu ka valsts un pašvaldība   sekmē   attīstību.   Dadzus pakalpojmus, ko veic  pašvaldība var  pilnībā vai daļēji uzticēt  uzņēmējiem, radot veselīgu konkurenci   un  kvalitāti.

Pateicoties Aglonas novada gleznainajai dabai un diezgan labi attīstītai infrastruktūrai ir izveidojies jauns sabiedrības slānis, kurš ir iegādājies šeit īpašumus un intensīvi apbūve, un izmanto dzīvei atpūtas brīžos ,taču ļoti daudzi sapņo par pastāvīgu dzīvi Aglonas novadā . Viņiem pieder intelektuālais un finansiālais potenciāls, kas ļoti krasi atšķiras no provinciālā, gan domāšanas ziņā, gan paziņu loka  ziņā. Šis resurss   ir obligāti  jāaktivizē .

Liela  nozīme ir drošībai!  Tāpēc jāizveido  pašvaldības policija,   , kura   veic sabiedrisko  objektu videonovērošanu, pašvaldības objektu  apsardzi, kā arī apkalpo privāto  sektoru.!  Pakalpojuma kvalitāti  regulētu līgumi, attiecīgie sertifikāti un licences utt.

Jāsakārto novada strūkturvienību  darbu tā, lai tas būtu efektīgs,  konkrēts  un nedublētos, tāpēc vajag skaidri noteikt amata aprakstus un lai tie būtu arī informatīvi piejami sabiedrībai. Struktūrvienību vadītājiem jāapzinās, ka viņi strādā sabiedrībai un ja sabiedrība nav apmierināta ar darbu nav jaatrunājas,, ka daudzi mums saka paldies,,.

Aglonas novadā jāizveido izpildirektora amats,( kurs minēts novada nolikumā) kuram pakļautos visas izpildvaras struktūrvienības un tas sekotu par lēmējvaras lēmumu izpildi.  Jāpadomā arī par domes darbinieku saskarsmes reglamentu izveidi, komunicējot ar saviem klientiem, organizācijām u.c.

Jāpanāk efektīga un pašpietiekama novada pārvalde, veidojot budžetu sabiedrības vajadzībām, nevis pēc tradīcijas. Jārada publisku izmērāmu motivācijas sistēmu. Iestāžu novērtējumā jāņem vērā gan iedzīvotāju, uzņēmumu , sab.organizāciju un iestāžu vērtējumus, gan objektīvie dati.

Domes  darbam jābūt objektīvi atspoguļotam caur  sabiedrisko attiecību institūciju, kas ir politiski neatkarīga. Jārada iespēja   sabiedrībai  izpausties, atjaunojot  komentārus  www.aglona.lv  mājas lapā. Jāizvērtē sabiedrisko attiecību speciālista darbība un mijiedarbība starp varu un sabiedrību.  Kā liecina zinātniskā literatūra par sabiedrisko attiecību  specialista lomu, vēsturiski par pirmo sabiedrisko attiecību profesionāli var uzskatīt galma ākstu, kas katrai pusei pieņemamā un saprotamā, ar atbilstošu humora devu pasniegtā manierē pavēstīja svarīgākos jaunumus. Tautai- par valdnieka jaunajiem lēmumiem, bet valdniekam- par tautas noskaņojumu. Viņs bija savējais un uzklausīts abās pusēs, abiem bija vajadzīgs un, šodienas valoda runājot, veidoja tik nepieciešamo komunikāciju starp organizāciju un sabiedrību, valsti un valdību.(Metodisks materiāls ,, Ceļvedis Kultūras centra vadībā,,2008.g. lpp. 46.) Diemžēl, Aglonas novadā sabiedrisko attiecību speciālists ir piemirsis otru- sabiedrības viedokļa- pusi.

Jaizveido  savs, no citiem(Ezerzemes) neatkarīgs Aglonas novada laikraksts un caur pastu jānodrošina tā bezmaksas regulāra piegāde  katram Aglonas novada iedzīvotājam kā arī iestādēm, organizācijām un firmām.   Jāievieš  elektroniska iedzīvotāju iesniegumu reģistrācijas sistēma, kas  darbotos kā alternatīva  vecajai, kā  arī vienas pieturas aģentūra .

Turisma sfērā Aglonas novads balstās uz pieciem galvenajiem  apskates objektiem ,Aglonas bazilika, Kristus karaļa kalns, ,Velnezers, Maizes muzejs, WW2 ekspozīcijas zāle.  Šiem objektiem  ir jāpievērš īpaša verība laicīgi, nevis tad kad jau ir banku izsolēs, un jāpiemēro visa veida atbalsti, jo tiem ir pakārtoti visa ar tūrisma saistīta apkalpojoša sfēra.

TIC  funkcija  jāatšķir no UAC.  Tūrisma informācijas centrs ir Aglonas novada vizītkarte, tāpēc tā birojam jāatrodas reprezentablā vietā, bet ne aiz kultūras centra skatuves.

UAC   jārealizē  un jāadministrē projekti  tikai  uzņēmējiem  no ,,embrija,, jeb idejas stadijas līdz  pilnīgai ,,pilngadībai,,. Jākļūst par biznesa inkubatoru.  Jāizveido uzticības saikne starp valsti un  uzņēmējdarbību. Perspektīvē tas atgriezīsies nodokļu veidā, kas nesīs novada patstavīgu pašnodrošinājumu , dzīvotspēju u n attīstību.

      Sociālajai un medicīniskai aprūpes sfērai   Aglonas novadā jābūt kompleksai, jo tas samazina  izmaksas  un arī veicina  pakalpojuma kvalitāti.

Bērnu  krīzes centru jāveido  uz   Aglonas internātvidusskolas bāzes. Tas atkal spētu ietaupīt un racionālāk izmantot budžetu.

SAC jāsamazina  gultasvietas cenas, piesaistot  Eiropas  Savienības un dažādu starptautisko fondu dotācijas, tādā veidā palielināsies klientu skaits no blakus  novadiem. Jāizpēta  un jāpārņem citu novadu pansionātu pieredze, kur  gultas vietu izmaksas daudz mazākas.  Piemēram, Krāslavas novada   Skuķu  pansionātā. Jāpārvērtē, kādā veidā tiek sniegta sociālā palīdzība vientuļiem, veciem mazspējīgiem novada iedzīvotājiem, kuri dzīvo savās mājās, cik ir efektīga un reāla, piemēram, iesaistot kaimiņus un ieinteresējot, viņus  finansiāli, pašvaldība var panākt  kvalitatīvāku sociālo aprūpi.

Izglītības jomā ir svarīgi  panākt, lai  bērni būtu motivēti  iegūt izglītību sava  novada mācību iestādēs. Jaiedzilinās un javeic  petījums, kāpēc  bērni aiziet uz citu novadu skolām. Jāsaliedē novada mācību  iestādes kopējam metodiskajam darbam un vienotai stratēģiskajai koncepcijai.

Lai Aglonas novadā attīstība notiktu sekmīgi,

Pirmkārt, ir jaatzīst , ka ir problēma un neizlikties to nemanam;

Otkārt, jāmeklē problēmas risināšanas ceļi, jāpēta izmaksas un jāanalizē  perspektīvē sekas;

Treškārt, lēmumu pieņemšanā domāt par sabiedrības kopējo labumu;

Ceturtkāt, nepagriezt sabiedrībai muguru, ja nav sabiedrības, tad kam tad kalpot domei.

Piektkārt, nemelot sabiedrībai un sniegt adekvātu informāciju, labāk rūgta patiesība nevis saldi meli, kas laika gaitā kļūst dubultrūgti. Cilvēkam ir tiesības zināt taisnību un prognozes, lai var sagatavoties un pielāgoties konkrētām izmaiņām.

Sestkārt, ja nespēj atrisināt konkrēto problēmu saviem spēkiem, būt drosmīgiem un  to atzīst,  piesaistīt  speciālistus( konsultantus) no malas.

 

Nobeigumā  gribu teikt, ka Dievs ir iedevis  cilvēkam visu, tikai jāmāk to pareizi izmantot un jāmeklē kopējais pašlabums, jo dzīvē viss ir savstarpēji atkarīgs un salikts vienā ķēdē, mums spīd viena saule un nav jāmeklē katram savējā.

 

Katram mazliet saules no mūsu kopējās saules, bet godīgi un taisnīgi, tad viss sakārtosies.

 

 RP Aglonas novada atbalsta grupas vadītājs Arturs Gražulis.

 

 

Aglonas novada dome neatbild par autora viedokli un uzrādīto faktu pareizību. Par materiālu objektivitāti un saturu atbild raksta autors.