Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Zemkopības ministrs J. Dūklavs darba vizītē apmeklēja Latgali

Šī gada 6.martā LR Zemkopības ministrs J. Dūklavs Krāslavā tikās ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, lauksaimniekiem. Tikšanās mērķis bija Latgales plānošanas reģiona (LPR) vēstule ministrijai, kur tika prasīts sniegt skaidrojumu par Lauku attīstības programmas (LAP) atbalsta maksājuma aprēķinu apgabaliem ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem (MLA). Iepriekš, MLA maksājuma zonējuma kartējums bija labvēlīgs tieši Latgales reģiona zemniekiem un kompensēja lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumus saistībā ar saimniekošanu mazāk auglīgās un mehāniski smagās lauksaimniecības zemēs, klimatā ar īsu veģetācijas periodu. Šāds kompensācijas maksājums LAP 2014. – 2020.gadam izstrādes gaitā tika piedāvāts arī turpmāk, ar ko zemnieki lielā mērā arī rēķinājās, plānojot saimniecību ieņēmumu – izdevumu struktūru.

Tomēr, pēc LAP saskaņošanas Briseles gaiteņos, 2014.gada decembra mēnesī programmā tika veikti vairāki grozījumi, tostarp arī MLA kartējumā, diemžēl ne par labu Latgales zemniekiem. Sakarā ar būtisko plānotā finansējuma samazinājumu, Latgales reģiona pašvaldības šī gada februāra beigās vērsās Zemkopības ministrijā pēc skaidrojuma un aicināja uz atklātu diskusiju, lai rast risinājumu plānotajam finansējuma samazinājumam.

„Daudzi Latgales zemnieki savu attīstību tieši saista ar valsts un ES subsīdiju ieņēmumiem, un tā kā MLA maksājums sastāda būtisku daļu, tad mums, kā pašvaldību vadītājiem, ir jābūt skaidrībai, ko atbildēt lauksaimniekiem.”, pasākuma ievadā teic LPR attīstības padomes un Ludzas novada priekšsēdētāja A. Gendele.

ZM ministrs J. Dūklavs norāda, ka pašlaik esošā redakcija MLA maksājumu sadalījumam ir Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums un tas vēl nav saskaņots ar Latvijas pusi. Pie tam ministrija pašreiz intensīvi meklē iespējamos argumentus, lai atgriezt iepriekš plānoto MLA maksājumu kartējumu. „Jaunajā plānošanas periodā MLA definīcijai ir citādāka nozīme un mērķis – respektīvi, pašlaik tas ir kompensējošs maksājums apgabaliem ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem, un neietver ekonomiskos saimniekošanas apstākļus, piemēram zemes auglību, mehānisko sastāvu. Līdz ar to pašreizējā situācijā Eiropas piedāvātais atbalsta maksājumu kartējums balstās tikai uz Latvijas metroloģisko novērojumu staciju datiem 40 gadu periodā gaisa temperatūru datos”, uzsver ZM ministrs J.Dūklavs.

Turpmākā sarunā izvērtās plaša diskusija par izejas datu interpretācijām, pielietoto metodiku. Ministra kungam tika prezentēts arī skolas mācību līdzeklis ar citu klimatisko kartogrāfiju, kādu piedāvā EK. Savukārt J. Dūklavs, kā vienu no risinājuma variantiem, piedāvāja samazināt atbalsta maksājumu diferenci starp kategorijām, kā arī atgādināja, ka līdzīga ažiotāža ar šo kompensējošo maksājumu ir arī citās ES dalībvalstīs un, piemēram Igaunija, pat vispār ir atteikusies no tā.

Ministrija informēja arī par citām LAP aktualitātēm, tostarp par 2014.gada nogalē veikto pirmo uzsaukumu pasākumā „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, norādot, ka iesniegto pieteikumu ir daudz, projektu kvalitāte ir negaidīti zema.

Pasākuma noslēgumā Latgales reģiona pašvaldību vadītāji atzinīgi novērtēja Zemkopības ministrijas vizīti, spēju lietišķi, bez emocijām meklēt risinājumus sarežģītās situācijās un cer uz turpmāku pretimnākšanu Latgales reģiona lauksaimniekiem.

 

Informāciju iesniedza: Andris Kucins, Latgales plānošanas reģiona komercdarbības konsultants

Sagatavoja un ievietoja
Tatjana Komare,
Aglonas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
T./fax.: 65324573
e-pasts: tatjana.komare@aglona.lv