Aglonas Novada Dome Rotating Header Image

Lietuvas lauku kopienas pārstāvji iepazīst Krāslavas novadu caur amatniecību

7. un 8. maijā Krāslavas rajona partnerības teritorijā, kurā ietilpst arī Aglonas novada trīs pagasti,  viesojās 28 Lietuvas pilsētas Alantas iedzīvotāji. Lietuviešu biedrība „Naujasodžio” (Jaunais dārzs) un Alantas tehnoloģiju un uzņēmējdarbības skolas pārstāvju pieredzes apmaiņas tikšanās ar Krāslavas novada nevalstisko organizāciju biedriem notika pateicoties Lietuvas-Latvijas projektam „Senuolių amatai – jaunimo požiūriu” (Senču amatniecība – jaunatnes perspektīvām). Braucienu finansēja Lietuvas puse un tā mērķis bija lietuviešu iepazīšanas ar Latvijas senajiem amatiem un kopienu darbību, informējusi Krāslavas rajona partnerības Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīna Babrovska.

Sākumā Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas metodiķis Jāzeps Dobkevičs kaimiņzemes viesus grāfu Plāteru pils parkā iepazīstināja ar Krāslavas vēsturi un ievērojamākiem kultūras objektiem. Vairāk uzzināt par Krāslavas vēsturi un redzēt mākslinieces Daigas Lapsas gobelēnu izstādi lietuvieši varēja Krāslavas vēstures un mākslas muzejā. Vasaras izstāžu zālē viņi apskatīja Latgales reģiona bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas darbu izstādi „Lietas un tēli”. Lai lietuviešu priekšstats par Krāslavu un grāfu Plāteru mantojumu būtu pilnīgs, Jāzeps Dobkēvičs viņiem parādīja Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcu.

Īstenot projekta mērķi – iepazīties ar Latvijas amatniecību lietuvieši varēja Kruoslavys amatnīku brolistes Amatu istabā. Tajā notika amatniecības meistaru Valda un Olgas Pauliņu keramikas darbu izstāde „Pietura”. Māksliniece Maija Šuļga viesiem pastāstīja par LEADER projektu „Amatu istaba – jauns multifunkcionāls amatniecības pakalpojums vietējiem iedzīvotājiem, amatniekiem un novada viesiem”. Viņa arī visiem gribētājiem palīdzēja apgūt pērlīšu vēršanu.

Lai iepazītos ar Latgales lauku tradicionālo amatniecību, lietuvieši devās uz Indru. Indrā viņus sagaidīja pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, Indras tautas nama vadītāja Anžela Kuzminska, muzeja „Indras pūralāde” vadītāja Olga Jokste un vietējās amatnieces. Tautas namā viesi aplūkoja Indras Mākslas un mūzikas skolas telpas, kā arī tās audzēkņu un pedagogu darbu izstādi.

Lietuviešu brauciena mērķim nozīmīgākais notikums bija izstāžu zāles – muzeja „Indras pūralāde” apskate. Tajā ir izvietota plaša 20. gadsimta autentisko mēbeļu un darbarīku izstāde, rokdarbnieču, arī audēju darinājumi, skolēnu zīmējumi un no māla izgatavotie suvenīri.

Lietuvas lauku kopienas biedri ne tikai pārņēma latgaliešu pieredzi, bet arī dalījās ar savu. Viņi parādīja prezentāciju par savas kopienas darbību un pilsētu. Lietuviešu deju kolektīvs tautas tērpos Indras iedzīvotājiem un viesiem no Krāslavas un Skaistas nodejoja vairākas tautas dejas. Arī lietuviešu rokdarbnieces izstādīja savus adītos, izšūtus un tamborētus darbus.

Nākamajā dienā lietuvieši no Latvijas visaugstākā Priedaines skatu torņa baudīja brīnišķīgu Daugavas loku skatu. Lietuviešu viesošanās noslēdzās ar zirgu sētas „Klajumi” Kaplavā apmeklējumu. Tās īpašniece Ilze Stabulniece dalījās pieredzē par lauku tūrisma un zirgkopības nozares attīstību.

Lietuvas – Latvijas sadarbības projekti stiprina baltiešu kopības sajūtu, pieredzes apmaiņu un tradīciju saglabāšanos. Arī Krāslavas novada iedzīvotāji no Lietuvas viesiem guva jaunu pieredzi un iedvesmu lauku attīstībai un turpmākai sadarbībai.